Jangonā protestu laikā aizdedzināja vairākas Ķīnas uzņēmumiem piederošas ražotnes. Ķīnas valdības kontrolētais izdevums “Global Times” apgalvo, ka uzbrukumi notikuši 32 ķīniešiem piederošām fabrikām, bet nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedzot 30 miljonus eiro.
Mjanmas demokrātijas atbalstītāji uzskata, ka Ķīna sniedz atbalstu militāristiem, tomēr nav skaidrs, kas veicis uzbrukumus rūpnīcām. Ķīnas vēstniecība aicināja huntas līderus pārtraukt vardarbību un aizsargāt iedzīvotājus un īpašumu. Līdz šim drošības spēki ir nogalinājuši vairāk nekā 120 protestētājus, bet vēl 2000 ir arestēti, apgalvo vietējie cilvēktiesību aizstāvji.
KONTEKSTS:
Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā februāra sākumā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.
Kad militārie spēki 1. februārī pārņēma varu, valdības vadītāja Auna Sana Su Či un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis jau nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
