ANO speciālajai ziņotājai Janghī Lī bija paredzēts apmeklēt Mjanmu nākamā gada janvārī. Taču, vēl pirms viņai bija iespēja, Mjanmas varasiestādes Lī piemērojušas iebraukšanas aizliegumu.
Paziņojumā teikts, ka Mjanmas valdība neuzticas Lī, jo apšauba viņas objektivitāti, veicot šos konkrētos darba pienākumus.
Tikmēr Lī izplatītajā paziņojumā Ženēvā viņa paudusi, ka Mjanmas valdības atteikšanās sadarboties ir uzlūkojams kā spēcīgs signāls tam, ka kaut kas „šausminošs” notiekot Rakhainas pavalstī, kā arī pārējā valsts teritorijā.
Tikai pirms pāris dienām ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeids Raads al Huseins intervijā britu raidsabiedrībai BBC norādīja, ka pastāv pamatotas aizdomas par to, ka pret rohindžām Mjanmā tiek veiktas sistemātiskas darbības, kuru īstenošanā varētu būt iesaistītas personas no valsts augstākajiem varas līmeņiem. Viņš arī neizslēdza versiju par iespējamo genocīdu pret islāmticīgo rohindžas kopienu un to, un ka šajās darbībās varētu būt iesaistīta Mjanmas civilā līdere un Nobela miera balvas laureāte Auna San Su Čži, kā arī bruņoto spēku virspavēlnieks.
Arī ANO Cilvēktiesību padome pieļauj, ka Mjanmā varētu notikt „noziegumi pret cilvēci”, bet cilvēktiesību aktīvistu grupa tur notiekošo nodēvējusi par „genocīdu”.
Mjanmas valdība un armija apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem pret rohindžām Rakhainas pavalstī ir noraidījusi.
Tomēr ir jāņem vērā, ka Mjanmas armija nākusi klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka tā kādā ciematā Rakhainas pavalstī ir atradusi masu kapu. Tur atrastas desmit cilvēku mirstīgās atliekas.
Masu kapavieta atrodas arī tuvu epicentram, kur sākās Mjanmas armijas militārā operācija pret musulmaņu rohindžu nemierniekiem.
Tiek lēsts, ka kopš Mjanmas armijas kampaņas sākuma augustā bēgļu skaits, kuri devušies uz Bangladešu, pārsniedz 600 000 cilvēku.
Savukārt dzīvību zaudējuši teju 7000 rohindžas, vēsta organizācija „Ārsti bez robežām”.
Jau ziņots, ka Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā saasinājies konflikts starp Mjanmas budistiem un vietējo islāmticīgo minoritāti rohindžām, kas nereti tiek dēvēta par vienu no apspiestākajām minoritātēm pasaulē. Konflikts, lai arī jau desmitgadēm ilgs, šobrīd norisinās vēl nebijušā mērogā, radot bažas par apspiestās minoritātes radikalizēšanos.
