Intervijas tēmas:

• NATO atbalsts Ukrainai
• Baltijas valstu drošība
• Propagandas mediji
• Kiberuzbrukumu draudi
• Krievijas sabiedrība
• Ukraiņu izturētspēja

NATO atbalsts Ukrainai

LTV: NATO ir skaidri pateicis, ka nenoteiks lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas, baidoties, ka tas varētu novest pie kara visā Eiropā. Bet, ja Krievija iet savā rīcībā tālāk, piemēram, izmanto kodolieročus Ukrainā, vai šis NATO lēmums varētu mainīties?

Baiba Braže: Pakāpsimies mazliet atpakaļ: kas ir NATO. NATO ir politiska militāra alianse savu valstu drošības garantēšanai, un mums šobrīd ir 30 sabiedrotie – 30 valstis,  apmēram miljards iedzīvotāju, kas dzīvo mūsu valstīs, un tas ir pirmais un galvenais iemesls NATO pastāvēšanai. Un tas ir arī pirmais darba virziens, kurā mēs šobrīd galvenos lēmumus esam pieņēmuši. Tātad gan palielinājuši [savu klātbūtni], atsaucoties, protams, uz Krievijas draudiem un konkrēto karu, ko tā ir pilnīgi bez kāda pamata sākusi Ukrainā. 
Attiecīgi novērtējums NATO ir, ka tie draudi visai eiroatlantiskajai drošībai ir pieauguši, tāpēc sabiedrotie ir palielinājuši gan kopējo gatavības stāvokli visiem NATO spēkiem, gan arī ļoti konkrēti palielinājušas to spēku skaitu, kas ir nosūtīti uz NATO robežām ar Krieviju, lai novērstu kaut kādas iespējamas provokācijas vai pārkāpumus. Tā ir atturēšanas pozīcija. Tā nav ofensīva pozīcija. Bet vienlaikus šie lēmumi ir ļoti precīzi. 

Pirmo reizi tur ietilpst arī aizsardzības plānu aktivizēšana – nevajag domāt, ka NATO nedomā par savu valstu drošības garantēšanu vai nav kaut kādi ļoti praktiski gatavības scenāriji, kādā veidā atbildēt uz dažādiem draudiem. Un viens no šiem lēmumiem ir aizsardzības plānu aktivizēšana, kas sevī atkal paredz ļoti specifiskus pasākumus. Detaļās nevar tur iet. Treškārt, bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā ir saņēmis papildu pilnvaras. Tātad ir vienkāršota šī komandas un vadības  rīcībspēja, kas nosaka to, ka viņa tiešā pārvaldībā ir vairāk spēka, vairāk spējas, lidmašīnas, kuģi un viss pārējais, arī “kiberi”. Tas viss nodrošina visu 30 sabiedroto drošības garantēšanu, lai novērstu šo draudu kopējai eiroatlantiskajai drošībai un lai nerastos kaut kādi pārpratumi.

Otrais lielais darba virziens, lai nodrošinātu kopējo draudu samazināšanu Eiroatlantiskajā vidē, ir palīdzība Ukrainai. Tas ir, protams, lai apturētu Krievijas agresiju pret Ukrainu. Sabiedrotie snieguši daudz palīdzības un turpinās sniegt daudz palīdzības, un tā palīdzība ir visdažādākā. Viss tas tiek darīts, lai nodrošinātu Ukrainas pašaizsardzības spēju, ko garantē ANO Hartas 51. pants, kas ir katras valsts neatņemamās tiesības sevi aizstāvēt pret agresiju. Un sabiedrotie šo Ukrainas pašaizsardzības spēju, protams, ir ļoti ieinteresēti stiprināt, jo tas ir arī viens no galvenajiem komponentiem, lai apstādinātu Krievijas agresiju. Tātad ir piegādāts gan militārais ekipējums, tai skaitā letāli ieroči, gan humānā palīdzība, gan finanšu palīdzība, viss, ko var iedomāties, un sabiedrotie to dara un turpinās darīt. Un jūs redzēsiet, ka 
par to ir daudz mazāk komunikācijas, lai neapdraudētu šo piegāžu drošību. Bet tas ir un tas turpināsies.

Kas notiek ar poļu lidmašīnām – ir informācija, ka Polija varētu atdot Ukrainai savas lidmašīnas?

Es to šobrīd nekomentēšu. Mēs nerunāsim šobrīd par detaļām, lai neapdraudētu ne piegāžu drošību, ne vispār kaut kādus operacionālās drošības aspektus. 
Tāpat daļa no šiem pasākumiem, lai apstādinātu Krievijas agresiju un lai nodrošinātu Ukrainas spēju pašaizsargāties, ir sankciju paketes ieviešana. Tas nav tikai tāpēc, ka valsts grib abstrakti sodīt Krieviju. Nē, tas samazina Krievijas militāro potenciālu, militārās spējas, finansējumu, jebkādas spējas karu ilgstoši finansēt. Vienlaikus arī, protams, dodot pilnīgi skaidru, saprotamu rīcību un ietekmi uz Krievijas politisko, ekonomisko vadību, ka nekāda rīcība nepaliks bez sekām.

Bet vai jūs redzat, ka tas jau ir ietekmējis Krievijas spējas karot jeb vēl ir pāragri par to spriest?

Šobrīd, protams, tas tiek skatīts un analizēts. Ir skaidrs, ka tas ietekmēs gan Krievijas ekonomiku, gan Krievijas vadītājiem tuvākos cilvēkus un viņu attieksmi pret karu. Tas nebūs, visticamāk, ļoti ātrs process, jo mēs redzam arī, ka joprojām tiek eksportēta Krievijas nafta, gāze un viss pārējais uz Eiropas valstīm un citām pasaules valstīm, kas nodrošina kaut kādu ieņēmumu gūšanu Krievijas budžetā. Vienlaikus ir skaidrs, ka tā ietekme ir un tā ir pamatīga strukturāli un sistēmiski uz Krievijas ekonomiku un budžetu.

Trešais lielais darba virziens, kas ir starptautiskā solidaritāte, un tas attiecas ne tikai uz Eiropas sabiedrotajiem, bet arī uz visas pasaules sabiedrotajiem. Sankcijas ir ieviesušas valstis visā pasaulē – gan Japāna, gan Austrālija, gan Singapūra, gan citas. 141 pasaules valsts ir ļoti skaidri paudusi savu attieksmi pret Krievijas agresiju ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā, atklāti nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu. Šie visi komponenti ļoti skaidri parāda starptautiskās  sabiedrības uzskatus. 

Mēs ļoti praktiski kā sabiedrotie nodrošinām to, lai šī palīdzība Ukrainā arī nonāk, un viņai būtu šīs spējas pašaizsargāties.

Baltijas valstu drošība

Ja mēs runājam par Baltijas valstīm, mūs aizsargā, protams, NATO 5. pants, pie mums ir sabiedroto karavīri, bet kas notiek situācijā, ja pie mums atlido viena raķete, Krievija pasaka – tā bija kļūda. Kas tad notiek? Vai 5. pants tiek iedarbināts?

Dažādas spekulācijas, dažādi scenāriji, jautājumi no cilvēkiem nāk nepārtraukti. Tas, ko es gribu pateikt, ir, ka katrai situācijai ir atbilde. Raķetes lidojums nenotiek tāpat, un tāpēc ir izvietotas dažādas sistēmas dažādās vietās, lai redzētu gan tās gatavošanu, gan tās pozicionēšanu un tā tālāk. Viena lieta, ko ir ļoti svarīgi saprast, šobrīd ir tas, ka kopējais mīts par to, ka Krievijas militārā mašīna ir visvarena un spēj nezin kādas lietas, ir miris. 

Tas, ko Krievija parādīja, – cik dezorganizēta, slikta plānošana, slikta loģistika, viss, ko var iedomāties, ir tur. 

Tas, ka Putins ar savu nežēlību, ar teroru mēģina vienkārši iebiedēt, bombardējot civilistus un radīt maksimāli traģēdiju, Ukrainas cilvēkiem, tautai un visai starptautiskajai sabiedrībai parāda to, cik izmisis un neģēlīgs ir šis režīms. Un visu mūsu pienākums ir nodrošināt, ka tā [patiesā] informācija nonāk Krievijā. Šie izmisuma soļi, aizslēdzot jebkādus brīvākus medijus Krievijā, ir tieši tāpēc, lai neļautu Krievijas tautai uzzināt par to, ko šis režīms dara, kādas neģēlības. Tas nav redzēts Eiropā no nacistu laikiem.

Runājot par mūsu aizsardzības gatavību Baltijā, – cik lielā mērā mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmas ir adekvātas un vai tur vēl kas ir jāpapildina?

Protams, ka tur ir jāpapildina. Tām sistēmām ir dažādi gatavības līmeņi, kas ir bijuši. Miera laikos ir viens gatavības līmenis, šobrīd ir paaugstinātas gatavības līmenis. Attiecīgi sabiedrotie arī plāno, kādā veidā atbildēt uz kaut kādiem incidentiem. 

Vienlaikus es tiešām lūdzu visus saprast, ka nav ne Baltijas valstīm, ne NATO tiešu militāru draudu.

Nav šobrīd tiešu militāru draudu. Nav ne indikatoru, ka tiktu gatavots uzbrukums pret Baltijas valstīm. Jā, ir kopējā spriedze, un kopējais draudu līmenis reģionā ir daudz augstāks, bet specifiski pret NATO valstīm nav tiešu militāru draudu.

Mēs tagad redzam, ka šajās dienās Latvijā būs NATO ģenerālsekretārs, būs ASV valsts sekretārs, Kanādas premjers. Kāpēc tas notiek, un ko tas mums varbūt dod šādā situācijā, ja jau nekādu draudu nav?

Tā ir daļa no tā, ko angliski sauc “posture” – savas gan militārās, gan diplomātiskās nostājas paušana. Un neapšaubāmi Blinkena kungs un viņa vizītes Baltijas valstīs, un tāpat viņš bija gan Ukrainā, gan Polijā, ir ārkārtīgi svarīgi, jo ASV un transatlantiskā vienotība ir tā, kas nodrošina arī visu sabiedroto vienotību garantēt NATO valstu un iedzīvotāju drošību. Bet arī palīdzību  Ukrainai un arī starptautisko konsensu par to, kur mēs esam un ko tālāk darīt. Neapšaubāmi tā ir ļoti laba ziņa, ka arī Blinkena kungs aktīvi ceļo un runā ar politiķiem.

Par NATO ģenerālsekretāra vizīti kopā ar citu valstu politiskajiem līderiem. Jā, rīt mēs būsim Latvijā, apmeklēsim Ādažus, lai satiktu tur izvietotos karavīrus. Tur ir papildus Kanādas, amerikāņu spēki ieradušies Latvijā, papildus arī Spānijas karavīri. Tā ir ne tikai skaitliski liela, bet arī redzamā garantija un solidaritāte, ko dalībvalsts apliecina ne tikai Baltijā, bet arī pašas sev, jo tā ir visu sabiedroto drošības garantēšana. Ģenerālsekretārs, protams, viņš ir politiski militārās alianses vadītājs, un viņš apmeklē vietas, kur ir izvietoti šie karavīri.

Vai mēs vēl varam gaidīt papildspēkus klāt pie tiem, kas pēdējās dienās ir ieradušies?

Ja nepieciešams, tad jā.

Kā mēs zināsim, ka tas ir nepieciešams?

Tāpēc tā ir politiski militāra aizsardzības alianse, kur ļoti specifiski notiek aizsardzības plānošana, kur atkarībā no draudu līmeņa, atkarībā no izlūkošanas datiem un no informācijas, kas tiek saņemta, tad attiecīgi tiek izziņots, kāds ir  trauksmes līmenis, kādas atbildes spējas ir nepieciešams, kādas militāras vai politiskas rīcības ir nepieciešamas tajā situācijā. Ja būs augstākās trauksmes līmenis, tad būs nākamie pasākumi. Šobrīd tiešu militāru draudu nav.

Propagandas mediji

Eiropā tiek slēgti prokremliskie mediji – RT, “Sputnik”. Kāda šobrīd ir situācija ar Krievijas dezinformāciju Eiropā, vai tā tiešām ir mazinājusies?

Krievija noteikti nav apstājusies, mēģinot savu dezinformāciju izplatīt. Tāpat mēs zinām, kā Latvijā, piemēram, izplatījās dažādas ziņas pa “Telegram” kanāliem, ka NATO nenāks aizsargāt un Latvija ir viena un tā tālāk. Protams, mēģinājumi izplatīt dezinformāciju neapstāsies. Tie instrumenti, kas Krievijai bija, ir apcirsti, un tas ir ļoti prātīgi, jo, piemēram, valstis, kurās reģistrēts “Sputņik” vai kurās reģistrēts “RT.com” – tie nav tikai raidījumi, tie ir arī pūžņi, ko  izveido šīs organizācijas, ņemot darbā žurnālistus, neļaujot viņiem brīvi raidīt, neļaujot būt neatkarīgiem, nodrošinot šo Krievijas dezinformācijas, melu izplatīšanu. Tas nav tikai pats saturs, kas tiek raidīts, tā ir arī administratīvā  spēja, kas tiek izveidota, kas faktiski maitā visu sabiedrību. Tādā ziņā es gribētu teikt, ka tas ir ļoti labs solis, ka šis ir izbeigts.

Jau redzat efektu tam?

Jā, mēs to redzam, it sevišķi NATO valstīs, kur RT bija viena no bezmaksas paketēs iekļautajām televīzijām. Tas ir ārā, un tas ir ļoti labi. Protams, ir vēl darbs, ko darīt. Piemēram, Londonā joprojām OFCOM nav izslēdzis no saraksta dažus Krievijas propagandas kanālus, kas joprojām tur reģistrēti. Es domāju, ka britu iestādēm tur ir vēl šis tas, ko darīt. Tāpat trešajās valstīs joprojām RT rullē  paketē, ne tikai RT, bet arī lielie Krievijas propagandas kanāli. Protams, tas nav ļoti viegli izdarāms, bet tas ir tāds pakāpenisks process.  Es domāju, ka mūsu diplomātiem ar Eiropas Savienības kopējiem spēkiem ar tām trešajām valstīm ir jārunā un viņiem vienkārši jārāda, kas notiek šajos kanālos, jo nevienam jau nav interese, ka viņa valstī notiek kara propaganda. Tā ir aizliegta ar starptautiskajām tiesībām. Tas ir tas, ko Krievija dara šobrīd ar saviem  televīzijas un citiem kanāliem.

Kiberuzbrukumu draudi

Vairāki eksperti ir izteikuši pārsteigumu, ka pret Rietumiem šobrīd ir salīdzinoši maz kiberuzbrukumi vērsti no Krievijas. Vai tas tā tiešām ir, un par ko tas varētu liecināt?

Kiberuzbrukumi ir, protams, bet kopā ar ukraiņu kolēģiem gadiem esam strādājuši gan no NATO puses, gan no ES puses un stiprinājuši viņu spējas, kapacitātes, lai būtu minimālas sekas. Tāpat katru dienu ir uzbrukumi, mēģinājumi gan pret NATO kā organizāciju, gan pret NATO valstīm. Vienkārši tā ir reāla, ikdienas visas sabiedrības lieta apzināties, ka tie pret mums notiek, un neļauties, nevērt vaļā visādas nezināmas saites. Nelikt aplikācijas, par kurām nav pilnīgas skaidrības. Tikko atnāk ziņa, ka jums ir operētājsistēma jāapgreido, nu tad tas ir arī jādara, tur nav vairāk ko kavēties.

Tas, kas pārsteidz, ir, ka nav milzīga kiberuzbrukumu viļņa. Tas ir tāds pats, kā bija pirms kara. No Krievijas nekas vairāk nenāk, par to eksperti ir pārsteigti.

Ir vilnis, ir mēģinājumi, bet viņi nav izdevušies. Tas, ka nav tādu ļoti redzamu seku, nenozīmē, ka nav mēģinājumu. Mēs esam redzējuši, ka dažādi tā saucamie nevalstiskie grupējumi ir ļoti aktivizējušies. Mēs esam redzējuši “Anonymous”, kas ir izsludinājusi kampaņu pret Krieviju un vēl dažādas brīvprātīgo grupas.

Tas ir ietekmīgi?

Tās ir nevalstiskas grupas, es nesākšu komentēt, vai tas ir labi, slikti, ietekmīgi, neietekmīgi, bet tas ir process, ko mēs redzam kā faktu. Tā ir ļoti augsta mobilizēšanās spēja, acīmredzot sabiedrībā mēģinot arī kaut kādu lomu spēlēt. Savukārt esam šoreiz gan pozitīvi novērtējuši to, kad lielie privātie uzņēmumi ļoti aktīvi ir nostājušies Ukrainas pusē un gan nodrošina satelītu komunikācijas, mēģina palīdzēt, gan dažādas citas lietas. Šī civilā sabiedrība, civilā organizācija un plašs sabiedrības atbalsts arī Ukrainas cīņā ir ļoti, ļoti svarīgs.

Krievijas sabiedrība

Runājot par kara propagandu un ņemot vērā to, ka Krievijā tiek slēgta daļa no sociālajiem medijiem, cik reāli ir tas, ka Krievijas sabiedriskā doma mainīsies?

Atkal grūti spekulēt. Es domāju, mēs visi saprotam to, ka neizdosies Krievijai noslēpt ne tūkstošiem zaudēto karavīru ķermeņus un viņu klātbūtni Ukrainā, ne ievainotos karavīrus. Krievi to mēģina, protams. Nav tādu ziņu, ka Krievija būtu pēkšņi ļoti atklāta par to, kādi ir zaudējumi. Mēs skaidri zinām to, ka netika izplatīta informācija ne pašiem karavīriem, kur viņi dosies, ne kas ir viņu misijas mērķis, ne arī ir kaut kādas iespējas viņiem sazināties ar savām ģimenēm Krievijā. Tā kā tie slēpšanas mēģinājumi, protams, notiek, bet nav pamata domāt, ka izdosies to noslēpt. Un to jau mēs arī redzējām no karavīru māšu organizācijas. Cilvēkiem ir iespējas informāciju iegūt, ja viņi to grib. Jautājums ir, vai viņi to grib.

Vienlaikus mēs apzināmies, ka 

vienkāršo cilvēku vidū Krievijā politiskā apātija ir liela. 

Un, ņemot vērā, ka viņu galvenie informācijas avoti tomēr ir valsts televīzijas propagandas kanāli, mēs domājam, ka lielajam vairumam Krievijas cilvēku, ja vien tas neskars viņus pašus, karavīru ģimenes, ka viņiem var arī nebūt vēlmes neatkarīgu informāciju iegūt. 

Pilsētu auditorijas – jaunās, izglītotās auditorijas Krievijā – ir pilnīgi cits stāsts. Un arī šī drakoniskā likuma ieviešanas rezultātā, kas uz 15 gadiem paredz cietumsodu par pretstāšanos oficiālajai nostājai kara jautājumā, tas netraucē tūkstošiem cilvēku iziet ielās svētdienā un protestēt pret karu. Es domāju – Krievijas jaunā paaudze arī ir pietiekoši radoša, lai saprastu, kā apiet aizliegumus internetā. Tas nav tik sarežģīti, lai netiktu informācijai klāt. Savukārt Rietumu mediji domā par to, kādā veidā viņi var nodrošināt informācijas plūsmu.

Bet šeit es gribētu lūgt Latvijas iedzīvotājus, neatkarīgi no latviešu vai krievu valodas: ja jums ir draugi, ja jums ir paziņas Krievijā, sūtiet patiesu informāciju ar visām iespējamām metodēm,  kādas jums ir. 
Gan Krievijas, gan Baltkrievijas cilvēkiem.  Protams, arī atklāti, bez lamāšanās, sarunājieties ar krieviski runājošajiem Latvijā, kuri varbūt jūtas mazliet iebaidīti.

Ukraiņu izturētspēja

Šobrīd rit Ukrainas kara 11. diena. Kas NATO domāšanā ir mainījies šajās 11 dienās?

Mēs jau bijām diezgan reālistiski par Krievijas militārajām spējām, bet, protams, nepamatota cerība uz ātru karu un kas bija pamats arī tik sliktai plānošanai un apgādes problēmām, – šobrīd Krievija parāda, ka tā nav stipra.

Skaidrs, ka Putins turpinās mēģināt to visu kara mašīnu virzīt uz priekšu un savu agresiju virzīt uz priekšu, jo ir plāni, operācijas izplānotas. Otrs, es domāju, ir tas, ka ir dzimusi un dzīvos leģenda par Ukrainas spēku. Tas, ko mēs redzam Ukrainā no līdera Zelenska līdz cilvēkiem, kas cīnās, līdz Ukrainas sievietēm... mēs redzam Sieviešu dienas priekšvakarā. 

Tās ir Ukrainas sievietes, kas nodrošina šo sabiedrības izturētspēju, 

nodrošina apgādi, kas nodrošina palīdzību, kas nodrošina to, ka Ukrainas bruņotie spēki ir spējīgi cīnīties. Un šeit, kā es teicu, sabiedrotie palīdzēs. Palīdz, palīdzēs, un mēs daudz par to nebļaustīsimies, bet par to nekādu šaubu nav.

Paldies par sarunu!