2019. gadā tiesa Lietuvā Golovatovam aizmuguriski piesprieda 12 gadu cietumsodu par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.
2011. gadā Golovatovs pēc Lietuvas izdotā ordera tika arestēts Vīnes lidostā, taču Austrijas varasiestādes viņu pēc nepilnas diennakts atbrīvoja. Baltijas valstis asi nosodīja šādu Austrijas rīcību.
Kā ziņo veterānu asociācija, Golovatovs "Alfa" darbojies kopš tās dibināšanas 1974. gadā. Dienesta laikā piedalījies operācijās Afganistānā un "komandēja grupu "A" Valsts ārkārtas stāvokļa komitejai sarežģītajos notikumos 1991. gada augustā.
Dienestu Golovatovs beidzis 1992. gadā.
Viļņas apgabaltiesa 2019. gada 27. martā atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tai skaitā augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, Valsts drošības komitejas un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas.
Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.
KONTEKSTS:
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991. gada 13. janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās.
No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku.
Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
