1984.gadā Nobela Miera prēmiju par cīņu pret baltādaino minoritātes dominanci Dienvidāfrikā saņēmušais Tutu tika uzskatīts par valsts morāles kompasu un nebaidījās kritizēt pie varas esošos.
"Emeritētā arhibīskapa Desmonda Tutu aiziešana mūžībā ir vēl viena sēru nodaļa, mūsu tautai atvadoties no izciliem Dienvidāfrikas cilvēkiem, kuri mums mantojumā atstājuši brīvu Dienvidāfriku," paziņoja Ramafosa.
Arhibīskaps nekad nebaidījās runāt par Dienvidāfrikas Republikas trūkumiem vai netaisnībām arī pēc rasistiskā aparteīda režīma krišanas.
"Tā ir liela privilēģija, tas ir liels gods, ka cilvēki uzskata, ka tavs vārds var radīt nelielas pārmaiņas," Tutu teica neilgi pirms savas 80.dzimšanas dienas 2011.gadā.
Tutu kritizēja baznīcu par homoseksuālu cilvēku tiesību neievērošanu, pauda atbalstu Palestīnas valstij un nosodīja Dienvidāfrikas Republikas valdošo partiju - Āfrikas Nacionālais kongresu - par korupciju. Cita starpā viņš nekautrējās kritizēt arī savu draugu Nelsonu Mandelu.
Vienlaikus Tutu daudz jokoja, tostarp arī par sevi, vienmēr bija gatavs dejot un smieties.
Tieši arhibīskaps pēc Mandelas kļūšanas par valsts prezidentu nosauca Dienvidāfriku par "varavīksnes tautu".
30 gadu vecumā ordinētais un 1986.gadā par arhibīskapu ieceltais Tutu bija pirmais melnādainais Keiptaunas anglikāņu baznīcas arhibīskaps.
Savu amatu viņš izmantoja, lai veicinātu starptautiskas sankcijas pret aparteīdu un tiesību aizstāvību visā pasaulē.
Mandela 1990.gadā Tutu mājās pavadīja pirmo nakti pēc atbrīvošanas no 27 gadus ilgā ieslodzījuma, un vēlāk teica, ka, "ja Desmonds nonāks debesīs un viņam tiks liegta ieeja, tad neviens no mums tur neiekļūs".
Dalailama savulaik nosauca Tutu par savu "garīgo vecāko brāli", savukārt bijušais ASV prezidents Baraks Obama Tutu raksturoja kā "morāles titānu".
Vienlaikus Tutu izpelnījās arī kritiku. Piemēram, bijušais Zimbabves prezidents Roberts Mugabe Dienvidāfrikas arhibīskapu raksturoja kā "ļaunu un rūgtuma pilnu garīdznieciņu".
1997.gadā Tutu atklāja prostatas vēzi, un viņam bijuši vairāki ārstēšanas kursi.
1996.gadā viņš atstāja arhibīskapa amatu, lai vadītu Patiesības un samierināšanas komisiju, kura detalizēti izmeklēja Dienvidāfrikas Republikas šausminošo pagātni.
Divus ar pusi gadus komisija skaudri izkristalizēja aparteīda šaušalīgos noziegumus.
1931.gada 7.oktobrī mājsaimnieces un skolotāja ģimenē Johannesburgas pievārtē dzimušais Tutu mācījās par skolotāju, bet saniknojums par to, ka melnādainiem bērniem pieejamā izglītība ir zemāka līmeņa, pamudināja viņu kļūt par priesteri.
Viņš ticēja baltādaino un melnādaino samierināšanai Dienvidāfrikas Republikā, tomēr valsts pēc aparteīda viņu sarūgtināja, jo agrīnās demokrātijas cerības aizēnoja vardarbība, nevienlīdzība un korupcija.
Pēdējos gados Tutu reti parādījās sabiedrībā. Viena no retajām reizēm bija šogad maijā, kad viņš vakcinējās pret Covid-19. Pie slimnīcas viņš bija redzams ratiņkrēslā, viņš pamāja cilvēkiem, bet nerunāja.
Tutu 1955.gadā apprecējās ar savu sievu Leu. Viņiem ir četri bērni.
