Korobova karjera PSRS un Krievijas militārajos spēkos pārsniedza 40 gadus. Galvenajā izlūkošanas pārvaldē viņš nonāca 80. gadu vidū, bet par tās vadītāju tika iecelts 2016. gada februārī. Pēdējā laikā Krievijas militārais izlūkdienests iekūlies uzreiz vairākos starptautiskajos skandālos saistībā ar tā aģentu darbības atmaskošanu. Izlūkdienestam pārmeta kiberuzbrukumus ASV Demokrātu partijas serveriem un iejaukšanos prezidenta vēlēšanās, Krievijas militāro operāciju Austrumukrainā un pat neizdevušos apvērsuma mēģinājumu Melnkalnē.
Skaļākā bija pārvaldes aģentu uzpeldēšana saistībā ar bijušā pārvaldes pulkveža Segeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu Lielbritānijā. Tāpat izskanējis, ka dienests veicis kiberuzbrukumus pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju, Pasaules antidopinga aģentūru un izmeklēšanu pret Malaizijas lidmašīnas katastrofu Donbasā.
ASV Korobovam noteica personīgas sankcijas, taču tas netraucēja viņam apmeklēt šo valsti 2017. gadā kopā ar Krievijas Federālā drošības dienesta un Ārējā izlūkdienesta vadītājiem. Tur viņi tikās ar toreizējo Centrālās izlūkošanas pārvaldes vadītāju Maiku Pompeo, kas nu ir iecelts par ASV valsts sekretāru. Krievijas militārais izlūkdienests ir viena no slepenākajām Krievijas izlūkošanas vienībām, kas atbild par starptautiskajām operācijām aizsegā. Tik daudz atmaskotu aģentu dienests savā mūsdienu vēsturē vēl nav pieredzējis.
Korobovs amatā nomainījis Igoru Sergunu, kurš, pēc oficiālās versijas, miris no sirdslēkmes savā Piemaskavas vasarnīcā 2016. gada janvārī. Privātais izlūkdienests ''Stratfor'' gan tai pašā laikā ziņoja, ka Serguns gājis bojā Libānā.
Veselības stāvoklis Korobovam kopš stāšanās amatā turpinājis pasliktināties un to, iespējams, ietekmējušas arī neveiksmīgās operācijas, kuru dēļ viņš pat ticis izsaukts pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā norādījuši vairāki mediji AFP un BBC. Abas ziņu aģentūras vērš uzmanību, ka Korobovs arī pēdējos mēnešos neesot apmeklējis oficiālos pasākumus un tajos piedalījies viņa vietnieks admirālis Igors Kostjukovs. Viņš arī tiek minēts kā nākamais Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs.
Svarīgākie no noziegumiem, kuros pārvalde tiek vainota, ir dalība Krimas aneksijā, iesaistīšanās karadarbībā Ukrainā, kiberuzbrukumi 2016. gadā ASV prezidenta vēlēšanām.
