Par 64 gadus vecā ministra nāves iemeslu pagaidām netiek ziņots.
Makejs Baltkrievijas Ārlietu ministriju vadīja kopš 2012. gada. Pirms tam viņš strādāja par valsts prezidenta palīgu un prezidenta administrācijas vadītāju.
Protestu gaitā, kas izraisījās pēc 2020. gada augusta falsificētajām prezidenta vēlēšanām, Makejs paziņoja, ka visiem, kas nepiekrīt valsts politikai, ministrija ir jāpamet.
Žurnālisti šo paziņojumu tolaik saistīja ar to, ka divi ministrijas darbinieki bija piedalījušies piketā pret policijas vardarbību.
Vēl šonedēļ Makejs apmeklēja Erevānu, kur notika Kolektīvās drošības līguma organizācijas samits, bet 25. novembrī tikās ar apustulisko nunciju Baltkrievijā arhibīskapu Anti Joziču.
Krievijas prokremliskajos medijos un "Telegram" kanālos Makejs līdz 2020.gadam vairākkārt tika apsūdzēts centienos uzlabot Baltkrievijas attiecības ar Rietumiem uz Krievijas interešu rēķina.
Tomēr Makejs un viņa ministrija sekoja Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko kursam, arī pēc Krievijas pilna mēroga kara uzsākšanas pret Ukrainu februārī, kad Lukašenko atbalstīja Maskavu.
Rietumvalstu vidū sankcijas Makejam noteica tikai Kanāda. Ne ASV, nedz Eiropas Savienība to neizdarīja.