Sarunu dalībnieki gan no Krievijas, gan Vācijas, Francijas un Ukrainas līdz šim pauduši skepsi par iespēju panākt vērā ņemamu progresu.
Par vienīgo pozitīvo ziņu saistībā ar tā dēvētā Normandijas formāta tikšanos pēc novērotāju domām var uzskatīt apstākli, ka miera sarunas vispār notiks - jo iepriekš divas reizes ir plānotas, bet pēdējā brīdī atceltas.
Savu dalību apstiprinājis gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins, gan Vācijas kanclere Angela Merkle, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Krievija, kura tiek uzskatīta par galveno konflikta kurinātāju, turpina vainot Ukrainu un Rietumus vardarbības eskalācijā.
„Ir stipri jāšaubās, ka militāro operāciju laikā, kad Ukrainas puse cenšas uzlabot savas pozīcijas, paralēli var notikt saturīgas sarunas. Es nesaskatu iespēju, kā Doņeckas un Luhanskas republiku pārstāvji piekritīs, ka Ukraina atjauno kontroli uz robežas ar Krieviju, kā arī citos jautājumos, kas tiks diskutēti sarunās,” sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Porošenko, Merkele un Olands Minskas lidostā ieradās vēl pirms Putina, kura lidmašīna Baltkrievijas galvaspilsētā nosēdās aptuveni pusstundu vēlāk.
Augsta līmeņu tikšanās rezidencē Neatkarības pilī ciemiņu sagaidīja Baltkrievija prezidents Aleksandrs Lukšenko Sarunas, sākotnēji tika plānotas septiņos pēc Latvijas laika tik pārceltas uz pulksten desmitiem vakarā pirms kopīgas tikšanās viedokļus vēlreiz saskaņoja Vācijas, Francijas, Ukrainas vadītāji. Par paredzamo sarunu saturu ir pieejams maz informācijas.
Iepriekš Minskā notika starptautiskās kontakt grupas sarunas, kur Kijevas pārstāvji sēž pie viena galda ar pašpasludināto Doņeckas un Luganskas republiku politiķiem. Kā starpnieki piedalās Krievijas un EDSO pārstāvji.
Presē nopludinātā dokumentā teikts, ka puses sagatavojušas vairāku punktu vienošanos, ko piedāvās apstiprināt valstu vadītājiem. Dokuments paredz uguns pārtraukšanu un smagā bruņojum atvilkšanu , gūstekņu atbrīvošanu un amnestiju separātistu kaujiniekiem.
Ukrainas parlamentam jālemj par Doņecka un Luganskas apgabalu autonomiju, iespējams autonomiju vēlāk jāpiešķir vel arī citiem reģioniem. Rietumvalstīm ir savi priekšlikumi, kas paredz reiz jau Minskā panāktā pamiera īstenošanu, demilitarizētas zonas izveidi un miera uzturēšanas spēku izvietošanu. Ukrainai jāatdod pilna kontrole paŗ robežu ar Krieviju un vēl citi priekšlikumi. Par to izpildi Maskavas pārstāvji iepriekš pauda skepsi ņemot vēra nerimstošo karadarbību.
Vācija kanclere Angela Merkele plāno piedāvāt Krievijai plānu, kas saskaņots arī ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Tas paredz uguns pārtraukšanu un demilitarizētas zonas izveidi piecdesmit kilometru platumā.
Starp pusēm gan nav vienprātības, kur iezīmēt šīs zonas viduslīniju, piemēram separātistu uzstāj, lai tiktu saglabāti viņu pēdējā laika iekarojumi. Krievija arī piedāvā sev vēlamu miera uzturēšanas spēku kontingentu, kas savukārt neapmierina ne Ukrainu, ne tās Rietumu sabiedrotos. „Svarīgākajam signālam no Minskas jābūt par kopīgu vīziju, ka īstenot iepriekš panāktos pamiera risinājumus. Mēs ceram uz Krievija gatavību sadarboties,” teica Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.
Kamēr Minskā noritēs sarunas, Ukrainā turpinās karadarbība gan no Kijevas valdības kontrolēto spēku, gan separātistu puses. Prokremliskie kaujinieki ar Krievijas karavīru atbalstu pēdējās dienās intensīvi apšaudījuši vairākas apdzīvotas vietas Doņeckas apgabalā, tostarp Ukrainas armija štābu Kramatorskā.
Nedēļas laikā gājuši bojā vairāk nekā 40 cilvēki - gan mierīgie iedzīvotāji, gan Ukrainas karavīri. Savukārt apšaudēs, ko separātisti piedēvē valdība spēkiem, Doņeckā nogalināti vismaz desmit civiliedzīvotāji.
