Minskas miera plāna īstenošana notiek lēnāk nekā cerēts

Minskas miera plāns tiek pildīts, bet lēnāk nekā sākotnēji tika cerēts. Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem pēc tā dēvētā Normandijas četrinieka sanāksmes Parīzē.

Jau vēstīts, ka 2.oktobrī dienas garumā Francijas prezidents Fransuā Olands, Vācijas kanclere Angela Merkele, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas galva Petro Porošenko sprieda par pašreizējo situāciju Donbasā un Luganskā. Gada sākumā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tieši šie līderi spēja panākt vienošanos par miera plāna nosacījumiem Ukrainā, tomēr līdz šim Minskas vienošanās tika pildīta vien daļēji un konflikts būtiski ieilga.

Vislielākais progress esot panākts miera nodrošināšanā, pēc sanāksmes paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa atsaucās uz septembrī noslēgto pamieru, kas tiek lielākoties ievērots jau vairākas nedēļas un tas esot būtiski. Nākamais solis ir vieglā un smagā bruņojuma atvilkšana no konflikta teritorijas.

Porošenko no savas puses apsolīja, ka Ukraina sāks atvilkt vieglo bruņojumu 3. oktobrī.

Tomēr ar politisko noregulējumu sokas grūtāk. Merkele un Olands sacīja, ka vēlēšanām Ukrainas separātiskajā reģionā nebūtu jānotiek oktobra beigās, kā tas pašreiz ir paredzēts.

“Mēs nevēlamies, lai vēlēšanas Ukrainas Austrumos notiktu apstākļos, kas neatbilst Minskas plānā paredzētajam,” sacīja Olands. “Tādēļ šobrīd var diezgan droši teikt, ka tās notiks pēc 31. decembra, kas sākotnēji bija nosprausts kā galīgais termiņš, jo vēlēšanu sarīkošanai ir nepieciešami trīs mēneši.”

Putins esot solījis to apspriest ar pašpasludināto repupbliku vadību, bet nekādus solījumus neesot devis.

Tāpat Ukrainas pusei būtu jāatgūst kontrole pār tās robežu un jāvienojas par Austrumu reģionu īpašā statusa nostiprināšanu likumos.

Būtisku vietu sarunās ieņēma arī Sīrijas konflikts. Daudzi analītiķi iepriekš ir norādījuši, ka Putins varētu izmantot savu iesaistīšanos cīņā pret islāma nemierniekiem, lai panāktu rietumu sankciju atcelšanu pret Krieviju. Tomēr gan Vācijas kanclere, gan Francijas prezidents vairākkārt pasvītroja, ka viņi neredzot nekādas saiknes starp abiem konfliktiem.

Tiekoties atsevišķi Olands Putinam esot atgādināts, ka Sīrijā vienīgais militārais mērķis var būt islāma nemiernieki. Savukārt ar pārējām grupām esot jāstrādā, lai panāktu ilgstpējīgu risinājumu. Pusēm joprojām atšķiras arī skatījumus par Sīrijas līdera Bašara al-Asada iespējām palikt pie varas.

Jau vēstīts, ka pēc tā sauktā Normandijas četrinieka sanāksmes Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka Ukrainā vietējās vēlēšanas, kas bija plānotas jau šī mēneša beigās, šogad nenotiks un tiks pārceltas uz nākamo gadu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt