Par vienošanos paziņoja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvis. Vēlāk to apstiprināja Krievijas un Ukrainas amatpersonas.
Dokuments paredz ieroču ar kalibru mazāku par 100 milimetriem atvilkšanu no frontes līnijas konflikta zonā Austrumukrainā. Tā tiks īstenota divos posmos un attieksies arī uz tankiem un citu bruņutehniku.
Separātistu līderi panākto vienošanos apņēmušies parakstīt pēc atgriešanās Minskā.
Cerības uz miera iestāšanos Ukrainā vieš arī pēdējā informācija no frontes līnijas. Oficiālā Kijeva ir apstiprinājusi, ka pamiers kopumā tiek ievērots un pēdējā mēneša laikā separātisti cīņās nav izmantojuši smagos ieročus, tankus, mīnas vai artilēriju.
Jau vēstīts, ka Krievija anektēja Krimu pērn martā. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Šādu lēmumu Krievija pieņēma, balstoties uz pērn martā notikušā starptautiski neatzītā referenduma rezultātiem, saskaņā ar kuriem vairākums Krimas iedzīvotāju atbalstījuši pievienošanos Krievijai. Referendumu neatzīst Kijeva un starptautiskā sabiedrība.
ANO dati liecina, ka laikā kopš karadarbības sākšanas 2014.gada Ukrainas austrumos nogalināti vismaz astoņi tūkstoši cilvēku, vēl 18 tūkstoši – ievainoti. ANO gan norāda, ka patiesais nogalināto un cietušo skaits var izrādīties daudz lielāks.