Minskā plānotajā sarunu turpinājumā bija gaidīts, ka abas karojošās puses pievērsīsies jautājumiem par smago ieroču aizvešanu no frontes līnijas, par ekonomiskās blokādes izbeigšanu seperātistu kontrolētajās teritorijās un citiem būtiskiem jautājumiem. Taču tās negaidīti atceltas bez plašākiem skaidrojumiem. Baltkrievijas ārlietu ministrija vien paziņojusi par notikušo faktu, ar piebildi, ka Minska ir allaž gatava piedāvāt tikšanās vietu.
Sarunās, kas norisinājušās šajās dienās panākta vienošanās par gūstekņu apmaiņu, tā pavēstījusi Ukrainas Drošības dienesta vadība, gan teroristu organizācijas "Luhanskas tautas republika". Gūstekņu apmaiņa notiks pēc formulas "visi pret visiem". Promaskaviskie kaujinieki piekrituši nodot Kijevai 150 sagūstītos Ukrainas karavīrus apmaiņā pret 225 saviem karotājiem, kas atrodas Ukrainas valdības spēku gūstā. Par gūstekņu patieso skaitu gan joprojām ir dažāda informācija, jo izskan, ka kaujinieku gūstā Donbasā atrodas vairāk nekā 600 cilvēku.
Sarunas Minskā bija ilgas un tām noslēdzoties, puses sarunu vietu pameta, nesniedzot nekādus komentārus.
Pamiers, kas starp Ukrainu un seperātistiem teorētiski noslēgts jau septembrī, tā arī dzīvē nav pilnībā īstenojies un joprojām aizvadītajos mēnešos dzīvību pēc ANO datiem zaudējuši vairāk nekā 1000 cilvēku, bet kopumā, kopš konflikta sākuma aprīlī – vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku.
Kremlis joprojām noliedz, ka Krievija būtu tieši iesaistīta promaskavisko seperātistu atbalstīšanā, kuri kopš aprīļa ir ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Eiropas Savienība joprojām patur spēkā sankcijas pret Krieviju, nosakot ceļošanas ierobežojumus un iesaldējot banku kontus daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām un Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī ieviešot ierobežojumus Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Maskava ir atbildējusi un joprojām patur spēkā arī pārtikas preču liegumu produktiem no Eiropas.
Jaunu spriedzi Krievijas un Ukrainas attiecībās arī ienesusi Kijevas vēlme tuvoties NATO. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir pēdējais no Krievijas redzamākajiem politiķiem, kas publiski paudis, ka Ukrainas – lielās un stratēģiski nozīmīgās kaimiņvalsts pievienošanās NATO ir Maskavai absolūti nepieņemama. Viņš uzsvēris, ka šis mērķis ir Krievijai nedraudzīgs solis, un ka Ukrainas centieni iestāties NATO rada draudus pašas Eiropas drošībai, savukārt, Rietumi šo situāciju provokatīvi izmanto, lai radītu vēl lielāku spriedzi Krievijas un Ukrainas starpā.
