Uzrunājot sanāksmi, Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka "attieksmei pret Grieķiju jābūt tādai pašai, kā pret jebkuru valsti, kam piešķirta starptautiskās aizdevumu programmas palīdzība". Tajā pašā laikā viņa izteica atzinību Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājai Kristīnai Lagārdai par SVF ieguldījumu palīdzības programmas īstenošanā Latvijā no 2008. līdz 2012.gadam.
Pēc Ministru prezidentes sacītā, "ir nepieciešama Grieķijas puses apņemšanās pildīt uzņemtās saistības, turklāt ne tikai vārdos, bet arī demonstrējot to ar konkrētiem darbiem - reformu konsekventu ieviešanu".
Smagākie punkti arvien ir pensiju un algu samazināšana - 75 procentus visu Grieķijas izdevumu arvien sastāda tieši šie maksājumi. Atēnām grūti esot piekrist arī pievienotās vērtības nodokļa celšanai dažādu produktu grupām un strukturālajām reformām, jo valstī arvien esot augsts dārdzības līmenis, kas liecinot par nepilnībām šajā jomā.
Jau vēstījām, ka Grieķija un starptautiskie aizdevēji arvien diskutē par nosacījumiem pēdējā 7,2 miljardu eiro lielā aizdevuma saņemšanai, kas paglābtu valsti no bankrota un ļautu sākt atdot parādu Starptautiskajam Valūtas fondam.
Laimdota Straujuma norādīja, ka visas valstis ir ieinteresētas rast risinājumu: "Visi ir gatavi meklēt risinājumu. Viss ir atkarīgs no Grieķijas puses. Iespējams, ka Grieķijas valdība arī kopā ar trīs institūcijām ir gatava panākt kompromisu un risinājumu. Priekšā vēl ir parlamenti, un laika rāmis ir ļoti saspringts - viena nedēļa. Bet, ja visi grib, ja visiem ir izpratne, tad soli pa solim tur var aiziet, jo cita ceļa jau vairs nav. Tikai nedēļa, bet pēc tam - negribas pat runāt," pauda Laimdota Straujuma.
