Latvija atbalsta Ukrainu dažādos veidos – politiskā, militārā un humānās palīdzības veidā. Kopējais atbalsta apmērs sasniedzis 0,8% no IKP.
Latvija sniedz Ukrainai humāno palīdzību, veic iemaksas starptautiskajās organizācijās, kā arī pielāgo attīstības sadarbības prioritātes un plāno nākotnes iesaisti Ukrainas rekonstrukcijas procesā. Tāpat sadarbībā ar uzņēmējiem un pilsonisko sabiedrību ir sniegts atbalstu Ukrainas iekšēji pārvietotajām personām kopš kara pirmās dienas.
"Ar Latvijas atbalstu tiek veidots rehabilitācijas centrs Ivano-Frankivskas apgabalā sievietēm, kas cietušas no seksuālās vardarbības, un nodrošinātas psiho-sociālās konsultācijas iedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm Ukrainas austrumos," norādīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība"), tiekoties ar Apvienotās Karalistes bēgļu lietu valsts ministru Lordu Ričardu Haringtonu.
Tāpat caur attīstības sadarbības instrumentiem tiek atbalstīta Ukrainas darba tirgus atveseļošana, nodrošinot Ukrainas darba ņēmēju pārkvalifikāciju kara apstākļos, kā arī Ukrainas tiesu sistēmas reformas, pielāgojot to Eiropas Savienības standartiem.
Sarunu partneri esot bijuši vienisprātis, ka humānā palīdzība Ukrainai, Ukrainas bēgļiem un iekšēji pārvietotajām personām ir nenovērtējami svarīga. Nedrīkst aizmirst arī par atbalsta sniegšanu bēgļus uzņemošajām Ukrainas kaimiņvalstīm, kā arī aizsargāt kara skarto Ukrainas sieviešu tiesības, veselību un cieņu.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
