Bulgārijas tāpat kā Rumānijas uzņemšanai no pasēm brīvajā Šengenas zonā līdz šim pretojas vairākas vecās ES dalībvalstis, kuru vidū ir arī Vācija.
Tā norāda – abas valstis korupcijas un organizētās noziedzības dēļ joprojām nav līdz galam spējīgas gādāt par drošību uz savām ārējām robežām.
Junkers arī nepiekrita apgalvojumiem, ka Bulgārija nevar pievienoties Šengenas zonai lielās korupcijas dēļ: „Nesaku, ka Bulgārijai nav problēmas, taču korupcija ir arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šajā ziņā Bulgārijai nevajadzētu uzspiest zīmogu.”
Bulgārija ir gatava, šodien sarunā ar žurnālistiem uzsvēra arī ārlietu ministre Ekaterina Zaharijeva: "Mēs vēlamies būt daļa no eirozonas, un tā ir mūsu izvēle. Mēs uzskatām, ka tas Bulgārijai būtu labi. Piemēram, Višegradas valstis – Ungārija, Čehija, Polija - izvēlējās nebūt eirozonā. Mēs vēlamies būt arī Šengenas zonā. Kopš 2011. gada visi saka, ka mēs jau esam gatavi, gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Komisija. Un tas bija laikā, kad nebija bēgļu krīzes.
Kad sākās bēgļu krīze, mēs to visu parādījām arī dzīvē, proti, ka spējam pasargāt savas ārējās robežas pat vēl labāk nekā viena otra Šengenas zonas dalībvalsts.
Mēs tiešām ceram, ka gan Bulgārija, gan Rumānija pievienosies Šengenas zonai un tas šajā ziņā mūs abas iecels pārējo valstu kodolā."
Vācija un Nīderlande ir starp tām valstīm, kuras ir atklāti nobažījušās, vai Bulgārija spētu nosargāt ārējās robežas, īpaši migrācijas krīzes laikā. Premjerministrs Boiko Borisovs kopīgajā preses konferencē ar Junkeru uzsvēra, ka 6. un 7.februārī Sofijā ir paredzēta Nīderlandes premjerministra Marka Rutes vizīte un viņš personiski vedīšot premjeru uz Bulgārijas robežu ar Turciju, lai pārliecinātu, ka tā ir droša.
Pagaidām joprojām nav zināms laiks, kad Bulgārija kaut provizoriski varētu pievienoties Šengenas zonai.
