Piesardzīgais optimisms Minhenes drošības konferencē panāktās vienošanās sakarā par pagaidu militārās agresijas pārtraukšanu Sīrijā pašā kara posta ārdītajā valstī nav manāms. Gan Krievija, gan pēdējās dienās arī Turcija īsteno savas operācijas šajā valstī.
Būtībā vienošanās devusi Krievijai vēl nedēļu turpināt Sīrijas režīmam lojālās armijas atbalstu ar uzlidojumiem no gaisa Halebas jeb Alepo apkaimē. Šīs pilsētas atgūšana Sīrijas autoritārā režīma kontrolē būtu lielākais Krievijas atbalstītā Bašara al Asada un viņam lojālās Sīrijas armijas daļas panākums. Alepo, kurā pirms kara dzīvoja vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju, ir Sīrijas lielākā pilsēta.
Ietekmīgais ASV senators un Krievijas kritiķis Džons Makeins vienlaikus ar ziņām par Minhenes vienošanos brīdinājis, ka Kremlim ir savi nolūki Tuvajos Austrumos, tādēļ nav pamata cerēt uz īstu sadarbību.
„Putina kungs nav ieinteresēts būt par mūsu partneri. Viņš vēlas nodrošināt Asada režīmu un atkal nostiprināt Krieviju kā ietekmīgu spēku Tuvajos Austrumos, kā arī vēlas izmantot Sīriju kā mācības īsta kara apstākļos Krievijas spēku modernizēšanai,” sacīja Makeins.
„Viņš vēlas pārvērst Sīriju militārā priekšpostenī, ar kura palīdzību nostiprināt Krievijas ietekmes sfēru. Viņš vēlas padarīt bēgļu krīzi ļaunāku un izmantot to, lai šķeltu transatlantisko aliansi un grautu Eiropas projektu. Vienīgā lieta, kas mainījusies saistībā ar Putina ambīcijām, ir tā, ka apetīte aug ēdot,” norāda politiķis.
Stāvokli Sīrijā vēl vairāk sarežģī NATO valsts Turcijas sāktā Sīrijas ziemeļdaļas apšaude ar raķešu uguni. Sīrijas pilsoņu karš faktiski saraustījis valsti dažādu pušu un grupējumu pārvaldītās teritorijās. Šajos apstākļos Sīrijas kurdu teritorijas ar Irākas kurdu atbalstu izveidoja aktīvu un efektīvu zemessardzi, kas vienlaikus cīnījusies gan ar dažādām Sīrijas kaujinieku grupām, gan ''Islāma valsti''.
Šobrīd kurdi notur visai stabilas teritorijas, kas nodēvēta par Rietumu Kurdistānu jeb Rodžāvas Kurdistānu. Kopš kurdiem izdevies pārņemt savā kontrolē arī Turcijas pierobežā esošo aviācijas bāzi, Turcija uzsākusi kurdu teritoriju apšaudi ar raķešu uguni. Ankaras ieskatā kurdu valstisko veidojumu nostiprināšanās apdraud arī pašas Turcijas teritoriālo vienotību. Turklāt, kamēr Ankaras un Maskavas vidū valda ass saspīlējums, Rodžāvas kurdi Krievijā atvēruši savu pārstāvniecību. „Rodžāvas administrācijai ir ļoti svarīgi, lai tai būtu savas pārstāvniecības pasaulē. Mums tas ir labs sākuma solis, būvējot attiecības starp valdībām un Rodžāvu, starp Krievijas un Rodžāvas ļaudīm, vai tie būtu sīrieši, kurdi, turkmēņi vai arābi,” pauž Rodžāvas pašpārvaldes pārstāve Eiropā Sinama Mohameda.
Arvien biežāk arī Savienoto Valstu analītiķi pieļauj hipotētisku scenāriju, ka Sīriju neizdosies saglabāt tās pašreizējās robežās. Tomēr pat tādā gadījumā paliek jautājums, kas iegūs stratēģiski svarīgās ostas pilsētas Vidusjūras krastā, bet kas – naftas un gāzes atradnes. Bet, varbūt pat svarīgākais, kā mainīsies reģionālo un globālo spēku samēri visā Tuvo Austrumu reģionā.
