Kā pagāja konference un kādi ir secinājumi pēc tur dzirdētā?
Rihards Plūme: Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir krietni mainījis pasauli, tas izaicinājis noteikumos balstītu kārtību un licis atvērt acis daudziem, kas vēl uzskatīja, ka ar Kremli kaut ko var sarunāt. Tas licis saprast, ka drošības arhitektūra tiek grauta un jādomā par to, kā pielāgoties jaunajai realitātei.
Konferencē vairākas reizes – gan no Ukrainas amatpersonu, gan arī no Rietumu amatpersonu puses – tika uzsvērts, ka šobrīd kritiskākais ir laiks. Proti, nevis tas, vai Ukraina iegūs ieročus, bet tas, cik ātri tā tos iegūs.
To konferences dalībniekiem uzsvēra arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Diemžēl Krievijai ir potenciāls. Diemžēl tā cenšas iegūt vēl vairāk laika tās agresijai, tirgojoties ar pasauli. Diemžēl tā joprojām var iznīcināt daudzas dzīvības. Tādēļ mums ir jāpasteidzas. Mums nepieciešams ātrums. Līgumu un piegāžu ātrums. Lēmumu ātrums, lai ierobežotu Krievijas potenciālu. Ātrumam nav alternatīvu, jo ātrums ir tas, no kā atkarīga dzīvība," norādīja Zelenskis.
Tātad viens no secinājumiem – ir ne tikai jāpalielina atbalsts Ukrainai, bet tas ir jādara maksimāli ātri.
Bet kā ar pašu Krieviju? Daudz tiek runāts par to, kā sodīt Kremli par šo karu. Vai arī konferencē tas tika apspriests?
Jā, ne mazums diskusiju konferences laikā bija arī par to, cik būtiski ir saukt Krieviju pie atbildības par pastrādāto Ukrainā, kā arī norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu tribunālu. Vairākas amatpersonas arī uzskaitīja Krievijas pastrādātos noziegumus. Bet
vistiešāk runāja ASV viceprezidente Kamala Harisa. Proti, ASV Krievijas rīcību Ukrainā pirmo reizi oficiāli atzina par noziegumiem pret cilvēci.
Lūk, fragments no viņas teiktā.
"ASV ir oficiāli noteikusi, ka Krievija ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci. Un es saku visiem, kas ir pastrādājuši šos noziegumus un viņu priekšniekiem, kas ir līdzvainīgi šajos noziegumos: jūs tiksiet saukti pie atbildības," uzsvēra Harisa.
Tāpat aktuāls jautājums – ko darīt ar Krieviju, kad karš ar Ukrainas uzvaru būs beidzies un Krievija būs sakauta. Kā "izēst" šo imperiālistisko domāšanu no Krievijas sabiedrības? Jo skaidrs arī tas, ka tikai Putina aiziešana vien Krieviju par 180 grādiem neizmainītu. Vienā no diskusijām Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels izteicās, ka pašlaik ir jākoncentrējas uz uzvaru karā, taču tam atklāti nepiekrita Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
"Jā, bet tas notiek paralēli. Ja mēs domājam – koncentrēsimies uz karu un nedomāsim par to, kas notiks pēc tam, tad brīdī, kad karš būs beidzies, neviens vairs nerunās par atbildību. Un tad tas vienkārši atkārtotos atkal un atkal. Mēs to esam redzējuši vēsturē. Mums ar to jāstrādā tagad, lai mums būtu ilgtspējīgs miers nākotnē. Runa ir par šiem imperiālistiskajiem sapņiem. Un es nedomāju – Putins vai ne Putins, bet tā ir nācija un kāda tā ir," skaidroja Kallasa.
Tomēr uzmanība konferencē tika pievērsta ne tikai konkrēti Ukrainai un Krievijai.
Uzmanība tika pievērsta arī Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm, kas joprojām vilcinās nosodīt Krieviju vai atbalstīt Ukrainu.
Konferences rīkotāji šīs valstis apzīmēja ar vārdiem "globālie dienvidi". Tika norādīts uz nepieciešamību skaidrot šīm valstīm to, ka Krievijas rīcība destabilizē ne tikai Rietumus, bet visu pasauli, un Krievijas uzvara karā var radīt smagas sekas arī šīm valstīm.
Kā mēs zinām, tad Krievija nebūt nav vienīgā valsts, par ko bažījas Rietumi. Cik plaši konferencē izskanēja Ķīnas vārds?
Jā, gana daudz tika piesaukts, ka noteikumos balstītu kārtību izaicina arī citi autoritāri režīmi, un šeit pirmkārt minama Ķīna. Runa ir, piemēram, par riskiem Taivānai, un Ķīnas diplomāts konferencē uzsvēra, ka Ķīna dara visu, lai pasaulē būtu miers. Tajā pašā laikā tā vietā, lai pateiktu, ka Taivānas gadījumā kara nebūs, viņš atkārtoja to, ka Ķīna uzskata Taivānu par savu.
Tikmēr ASV amatpersonas neesot vēlējušās Minhenē atklāti pateikt, ka tām ir bažas par Ķīnas iespējamo Krievijas apbruņošanu ar ieročiem. Bija vērojams, ka Ķīnai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, un izskanēja viedokļi, ka ar Ķīnu nākotnē nedrīkst pieļaut tādu pašu kļūdu kā ar Krieviju.
"Mēs zinām, ka Pekina uzmanīgi skatās, lai redzētu cenu, ko Krievija maksā, vai ko tā saņem par savu agresiju. Tas, kas šodien notiek Eiropā, rīt var notikt Āzijā. Tātad karš Ukrainā parāda, ka drošība nav reģionāla. Tā ir globāla. Tāpēc mums nevajadzētu pieļaut tādas pašas kļūdas ar Ķīnu un citiem autoritāriem režīmiem. Šajā jaunajā un izaicinājumu pilnajā pasaulē mēs vairs nedrīkstam aizsardzību uzlūkot kā iespēju. Tā ir vajadzīga. Jā, tērēt vairāk aizsardzībai nozīmē mazāk naudas citiem būtiskiem uzdevumiem, tomēr nekas nav svarīgāks par mūsu drošību un miera saglabāšanu," konferencē norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Un šī citāta beigās dzirdējāt vēl vienu būtisku lietu, kas secināms no šī konferences, proti, ka
Rietumi uzlūko Krieviju kā ilgtermiņa draudu, kas būtībā nozīmē to, ka Rietumiem nāksies atvēlēt ievērojami lielāku daļu līdzekļu savai aizsardzībai.
Tiesa, tas nav nedēļu jautājums, jo militārās industrijas jaudas ievērojama palielināšana prasīs labu laiku.
Ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa intervijā Latvijas Radio pauda, ka ir vairāki būtiski secinājumi pēc Minhenes drošības konferences. Viens no secinājumiem ir tāds, ka ilūzijas par Krieviju kā uz sadarbību vērstu partneri ir zudušas, kas savukārt ir vairojis Rietumu saliedētību arī tanī ziņā, kā veidot attiecības ar Krieviju.
"Šobrīd ir vairāk nekā skaidrs, ka Krievija ir agresors, ka Krievija ir īstenojusi kara noziegumus un tas, ka Krievija par šiem kara noziegumiem ir jāsoda. Protams, mēs dzirdam arī vienu otru balsi, kas mēģina šo pozīciju mīkstināt, bet tomēr tā vienprātība gan caur Eiropas Savienību, gan caur NATO ir diezgan izteikta," sacīja Ozoliņa.
Viņa sacīja, ka vēl viens secinājums ir saistīts ar nepieciešamību sniegt pastāvīgu palīdzību Ukrainai. "Šis viens kara gads ir parādījis, ka nebūs ātra risinājuma un ka šādam karam nevar būt īsas atmiņas, kas beidzas nākamajā dienā pēc kara beigām," teica eksperte, norādot, ka ir jādomā par četriem virzieniem – diplomātiju, informāciju, militāro jomu un ekonomiku.
Savukārt trešais secinājums ir tāds, ka uz starptautisko drošību nevar skatīties "tikai šauros, kaut kādos reģionālos rāmjos". "Jo tādas valstis kā, piemēram, jau šobrīd Krievija, arī Ķīna... Ja mēs skatāmies uz to, kā veidojas attiecības Āfrikā un Latīņamerikā, tad šeit arī ir diezgan liels konflikta potenciāls. Tādēļ nevar koncentrēties tikai uz savām drošības interesēm, bet jāskatās plašāk pasaulē," sprieda Ozoliņa.
