Panorāma

Vai uzraugošās inspekcijas līdzatbildīgas par situāciju ārstniecības iestādēs?

Panorāma

Panorāma

Sākas Minhenes drošības konference

Minhenes drošības konference: Pasaule bīstami pietuvojusies lielam konfliktam

Pasaule ir bīstami pietuvojusies lielam konfliktam. Ar šādu brīdinājumu šogad atklāta Minhenes drošības konference, kas pulcē politiķus, nevalstiskās organizācijas un viedokļu līderus no daudzām valstīm. Tikmēr nevalstiskās organizācijas ceļ trauksmi par kodolieroču izplatību un jaunu, cilvēkiem īpaši bīstamu militāro tehnoloģiju ražošanu.

Šā gada Minhenes drošības ziņojumā daudz kritizēta jaunā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa politika, uzsverot, ka ASV sākušas sabotēt kārtību, kuras tās pašas savulaik izveidoja pēc Otrā pasaules kara.

Ziņojumā aprakstīta pesimistiska aina - ASV lēnām sākusi zaudēt globālā līdera lomu, pilsoniskās brīvības pērn noslīdējušas līdz zemākajam punktam pēdējā desmitgadē, autokrātu spēks palielinājies.

To mainīt ir pasaules līderu rokās.

"Es ceru, ka jūs visi esat ieradušies, lai sniegtu jaunus politiskus piedāvājumus, apmainītos ar viedokļiem un, cerams, vairotu savstarpējo uzticību. Tā ir pozitīvā puse. Taču fakts, ka šī konference kļuvusi tik populāra pēdējos gados un pēdējā mēnesī, arī atspoguļo daudz nepatīkamā realitātē.

Ir pārāk daudz neatrisinātu krīžu un konfliktu," atzina Minhenes drošības konferences priekšsēdētājs Volfgangs Išingers.

Līdz ar valstu delegācijām Minhenes drošības konferencē pārstāvētas dažādas starptautiskās un nevalstiskās organizācijas. To vidū valda satraukums ne tikai par Ziemeļkorejas kodolprogrammu, bet arī par lielvalstu kodolieroču politikas pārskatīšanu. Gadu pēc tam, kad Nobela miera prēmija piešķirta kodolieroču likvidēšanas kampaņai, vadošās kodolvalstis paziņojušas par savu arsenālu modernizēšanu un izskan runas pat par to pielāgošanu taktiskām vajadzībām.

Uz horizonta arī kiberdraudi un jaunākās autonomo ieroču tehnoloģijas, kas pašlaik netiek starptautiski regulētas.

"Konferenču telpās var dzirdēt lielu neapmierinātību par to, ka likumu un regulāciju nav. Institūcijas pašas cenšas sevi regulēt, ir dažādi nesaistoši rīcības kodeksi, piemēram, Tallinas rīcības plāns kiberdrošībai un tā tālāk. Tā ir svarīga mācība man un citiem, jo ar politiku nepietiek, politiski solījumi var tikt lauzti. Tāpēc mēs pieprasām jaunus, saistošus noteikumus, kuri jānostiprina gan starptautiskajā likumā, gan arī nacionālajā likumdošanā," teica "Human Rights Watch" autonomo ieroču aizliegšanas kampaņas vadītāja Mērija Vērhama.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti