Panorāma

Panorāma

Panorāma

Klimata pārmaiņu dēļ pieaugs humānās palīdzības apjoms

Visā pasaulē protestē pret klimata pārmaiņām

Miljoniem cilvēku visā pasaulē protestē pret klimata pārmaiņām

Miljoniem cilvēku visā pasaulē pievienojušies globālajam klimata streikam. Austrālijā vien protestos pret klimata pārmaiņām pulcējās 300 000 cilvēku. Protestē arī Lielbritānijā, Vācijā, Beļģijā un citviet Eiropā. Vēlāk protesti gaidāmi arī Amerikā.  

 

Protestus aizsāka Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotāji. Skolēni kavēja skolu, lai varētu piedalīties globālajā kustībā. Bet darba devēji pat aicināja savus darbiniekus paņemt brīvdienu vai pagarināt pusdienu laiku. Ielās izgāja arī Kluso okeānu salu iedzīvotāji, kurus klimata pārmaiņas jūras līmeņa celšanās dēļ apdraud visstraujāk un var pat pilnībā iznīcināt.

“Tas mūs ļoti satrauc. Esam klimata pārmaiņu frontes līnijā – tas jau notiek. Tas nav laika jautājums, tas jau ir šeit. Un ziniet, cilvēki negrib pārvākties citur, un viņiem nevajadzētu būt spiestiem to darīt,” medijiem klāstīja protestētāja no Austrālijas Salome.

Protesti pārņēmuši arī Eiropu – Vācijā tie notika laikā, kad valdība sprieda par klimata stratēģiju. Pēc 18 stundu ilgām sarunām tā beidzot vienojusies līdz 2030.gadam klimata pārmaiņu novēršanai atvēlēt vismaz 100 miljardus eiro. Tomēr protestētāji uzskata, ka rīcība ir novēlota.

“Esmu šeit mūsu bērnu nākotnei, jo šobrīd pasaule tiek iznīcināta tūkstoš dažādās vietās. Mums jārīkojas tagad, bet politiķi neko nedara. Vācijas kanclere Angela Merkele tikai sēž pie varas un neko nedara jau gadu desmitus,” sašutumu pauda žurnālists no Berlīnes Kristofs Šulcs.

Demonstrācijas notika arī Londonā, kur jaunieši aicināja protestos piedalīties arī savus vecākus. Protesti vēl turpināsies Amerikā. Lielākā pulcēšanās gaidāma Ņujorkā, kur vēlāk notiks arī ANO klimata samits.

Protestētājiem ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa prasības. Starp īstermiņa prasībām - novirzīt naudu ilgtspējībai un klimata pārmaiņu seku mazināšanai. Tā kā valstis, kuras klimata pārmaiņas skar vissmagāk, parasti ir arī visnabadzīgākās, starp ilgtermiņa mērķiem protestētāji izvirzījuši politisko un ekonomisko sistēmu reformas.

Protestētāju virzošais spēks ir tieši jaunā paaudze. Tai ar klimata pārmaiņu izraisītajām sekām būs jādzīvo visilgāk. Viņu zināmākā seja un ierosinātāja ir 16 gadus vecā zviedriete Grēta Tunberga, kas ātri ieguva atpazīstamību, vienatnē protestējot pret globālo sasilšanu. Tagad viņa reprezentē globālu kustību, ir nominēta Nobela miera prēmijai un teiks runu nākamnedēļ notiekošajā ANO klimata samitā.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti