Korupcijas tīklos visā pasaulē zūd miljardiem eiro, uzticība politiķiem un pat salas

Gadā korupcija Eiropas Savienības ekonomikai izmaksā apmēram 120 miljardus eiro. Ne mazāk dārga tā ir citās valstīs, turklāt korupcijas tīklos pazūd arī cilvēku uzticība politiķiem un uzņēmējiem, un tās dēļ no zemes virsas pazūd pat salas.

Korupcijas skandāli visā pasaulē

Viens no lielākajiem korupcijas skandāliem šobrīd plosa Brazīliju. Valsts kontrolētais naftas uzņēmums “Petrobras” apsūdzēts kontraktu slēgšanā apmaiņā pret kukuļiem no būvniecības uzņēmumiem. Pēc izmeklētāju aplēsēm runa ir par teju deviņiem miljardiem ASV dolāru – aptuveni tikpat liels ir Latvijas valsts gada budžets. Skandāls novedis pie arestiem un tiesu darbiem, kā arī protestiem un prezidentes Dilmas Rusefas impīčmenta.

Korupcijas apsūdzību dēļ amatu zaudēja arī Dienvidkorejas pirmā persona Paka Gunhje, kas izkārtoja savai draudzenei un padomniecei Čojai Sunsilai labvēlīgus politiskus un ekonomiskus lēmumus. Pateicoties padomnieces lielajai ietekmei, viņa salīdzināta ar Rasputina lomu cara Nikolaja Otrā galmā. Rediģējusi prezidentes runas, zīlējusi un noteikusi  pat, kā prezidentei ģērbties.

Privātajā sektorā savukārt lielāko sodu – 1,4 miljardus eiro – līdz šim samaksājis Vācijas inženierijas gigants “Siemens” par kukuļiem dažādās pasaules valstīs, lai nodrošinātu uzvaru iepirkumos. “Siemens” kukuļdošana notikusi kā gangsteru filmās – ar dolāru pilniem koferiem paverot iespējas, piemēram, dzelzceļu būvei Venecuēlā un mobilo sakaru apraides infrastruktūras ierīkošanai Bangladešā.

Līdzīgs skandāls piemeklēja arī autobūves gigantu “Daimler-Chrysler”. Toreiz  izskanēja arī Latvijas vārds.

Ekoloģiskas katastrofas korupcijas dēļ

Korupcija izraisa arī ekoloģiskas katastrofas un fiziski maina Zemeslodes ainavu. Spilgts piemērs tam ir Indonēzija. Salu arhipelāgā izvietojusies valsts piedzīvo strauju būvniecības bumu. Rezultātā vērojams milzīgs pieprasījums pēc smiltīm. Tas veicinājis neprastu fenomenu – “smilšu pirātismu”.

Piekukuļot vietējās amatpersonas, tiek ierīkotas nelikumīgas smilšu un grants  raktuves. Sekas tam ir zemes erozija. Aizvadīto 12 gadu laikā Indonēzija neatgriezeniski zaudējusi jau 24 mazas salas. Nodarīts milzīgs posts vietējai ekosistēmai, apdraudot arī no zvejniecības un tūrisma atkarīgo cilvēku dzīvi.

Cīņa ar korupciju ES

Pirms trim gadiem publicētajā Eiropas Komisijas pirmajā ziņojumā par korupcijas līmeni Eiropas Savienībā (ES) tika atzīts, ka tā ir “elpu aizraujoša”. Gadā tā ES ekonomikai izmaksā apmēram 120 miljardus eiro. Tie ir apmēram 6,3% no ES kopējā iekšzemes kopprodukta. Tomēr Eiropas Komisijas solījums – veikt šādu pētījumu ik pa diviem gadiem, lai varētu salīdzināt situāciju – nav īstenots.

Par cīņu ar korupciju atbildīgas ES dalībvalstis, un šai cīņai jānotiek nacionālā, nevis Eiropas līmenī. Tomēr, apzinoties sarežģīto situāciju, ES radījusi Eiropas biroju krāpšanas apkarošanai jeb OLAF. Biroja uzdevums ir izmeklēt krāpšanas gadījumus, kas skar ES budžetu. Tā resursi gan ir visai ierobežoti.

Tieši OLAF veica izmeklēšanu no Latvijas savulaik ievēlētā Eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska lietā, kurš varētu būt neatbilstoši iztērējis Eiroparlamenta naudu. Saskaņā ar LTV rīcībā esošajām ziņām, tie ir 45 tūkstošus eiro.

Līdzīgi savulaik izmeklēta arī Eiroparlamenta deputātes Marinas Lepēnas lieta. Viņa par Eiroparlamenta naudu esot algojusi palīgus, kas darbojušies viņas partijas – Nacionālās frontes – labā Francijā. Tagad lietai pieķērušies arī Francijas izmeklētāji, un Eiropas Parlaments Lepēnai atņēmis deputāta tiesisko imunitāti.

Šopavasar beidzot izveidota vēl viena iestāde, kuras uzdevums cīnīties ar krāpniecību, kas apdraud ES budžetu – Eiropas Prokuratūra. Tā būs atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzību celšanu pret tiem, kas apdraud ES finanšu intereses.

Korupcija arī plašākā Eiropas mērogā

Tomēr, ja ir Eiropas Savienības izveidotas institūcijas, kas cīnās ar korupciju, tad Eiropas Padomei klājas grūtāk. Eiropas Padome atrodas Strasbūrā un ir vadošā organizācija kontinentā cilvēktiesību jautājumos. Tās parlamentāro asambleju veido 47 dalībvalstu nacionālo parlamentu deputāti, kas četras reizes gadā pulcējas Strasbūrā. Šopavasar atklājās, ka daži no viņiem ir saņēmuši kukuļus no Azerbaidžānas, kura tādējādi panākusi, ka kritisks ziņojums par politieslodzītajiem Azerbaidžānā nav ticis pieņemts.

“Es runāju šīs organizācijas ģenerālsekretāra vārdā. Viņš ļoti skaidri ir pateicis, ka šai organizācijai ir nulles tolerance pret korupciju, tāpēc viņš apsveic Parlamentārās asamblejas lēmumu, kuru šis gadījums ir skāris – nozīmēt izmeklētāju no ārpuses,” sacīja Eiropas Padomes ģenerālsekretāra pārstāvis Daniels Holtgens.

Kāds bijušais Azerbaidžānas diplomāts un tagad disidents apgalvo, ka ar naftu bagātās Azerbaidžānas delegācija Eiropas Padomē iztērējusi ap 30 miljoniem eiro lobēšanai.

Azerbaidžānas centieni ietekmēt Eiropas politiķus, iespējams, neaprobežojas tikai ar Eiropas Padomes parlamentāro asambleju. Stāsti par tā dēvēto “kaviāra diplomātiju”, pasniedzot dārgas dāvanas un aicinot greznos ceļojumos apmaiņā pret atbalstu un labvēlīgu balsojumu, cirkulējuši gadiem. Tomēr ar šīs prakses izskaušanu nav īsti veicies ne starptautisko institūciju, ne dalībvalstu līmenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti