Bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālmajors Juris Maklakovs atzina, ka Krievijas karaspēks šobrīd intensīvi apšauda Severodonecku, no kuras Ukrainas armijai tomēr vajadzētu atkāpties.
"Jo spēka pārsvars tomēr ir Krievijas pusē. (..) Ir ļoti spēcīgi ieroči, ar kuru palīdzību viņi [Krievijas karaspēks] var panākt sev vēlamu rezultātu. Tāpēc no tā viedokļa, lai saglabātu karavīrus, tomēr šī pārgrupēšanās ir jādara – jāatkāpjas," sacīja Maklakovs.
Arī tad, ja Ukrainas spēki saņemtu papildu bruņojumu, pārspēks Severodoneckā būtu Krievijas pusē.
"Neskatoties ne uz ko, Krievijai būs lielāks pārsvars. Lai cik ieroči tur netiktu sūtīti un lai cik karavīru nebūtu," pārliecināts Maklakovs.
Bijušais NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs pauda viedokli, ka Ukrainas karavīriem jau sen vajadzēja atkāpties no šīs pozīcijas. Nevienam nepatīk zaudēt pilsētas un savas nocietinātās vietas, teica Rajevs, norādot, ka tomēr būtu jāatkāpjas – tāpat, kā tas izdarīts pirms pāris dienām pie Svitlodarskas, Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā.
"Tur tieši bija ļoti straujš Krievijas karaspēka uzbrukums. (..) Tur bija [Ukrainas militārais] grupējums – aptuveni 2000 cilvēku, un, starp citu, aptuveni tikpat ir arī Severodoneckā. Un, redzot to, ka krievu karaspēks var viņus aplenkt un iespiest starp ezeriem un citām krievu vienībām, viņi [Ukrainas armija] pieņēma lēmumu atstāt šo pilsētu un atkāpties, neskatoties uz to, ka tā bija ļoti labi nocietināta."
Tāpat Severodonecku vajadzētu pamest civiliedzīvotājiem. Lai viņi neciestu, par evakuāciju jāvienojas ar Krievijas pusi, vienisprātis ir militārie eksperti.
Severodonecka pirms kara dzīvoja aptuveni 100 000 cilvēku.
Maklakovs piebilda, ka Krievijai kopumā tomēr ir lielāks pārsvars "ar smagajiem ieročiem", un Ukrainai ir jāorganizē "diezgan uzmanīga karadarbība šajā reģionā".
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
