Ukrainas spēkiem principā ir izdevies apturēt Krievijas uzbrukumus visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta pašlaik ir praktiski tāda pati kā pirms nedēļas. Tas nozīmē, ka Ukraina vairāk vai mazāk notur uzbrukumus.

Tāpat Ukraina veikusi vairākus sekmīgus pretuzbrukumus, kas gan bija lokāli. “Tas tomēr parāda, ka viņiem ir ne tikai spēja stāvēt aizsardzībā, bet arī doties pretuzbrukumos. Papildus tam bija vairākas veiksmīgas artilērijas darbības no Ukrainas puses,” pastāstīja Rajevs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka, neraugoties uz Ukrainas pūlēm un Krievijas armijas problēmām, agresors turpina uzbrukumu. Tas nozīmē, ka Ukrainai nav militārā pārsvara.

Turklāt būtiska nozīme būs tam, vai Krievijas armijai izdosies dabūt papildspēkus un sakoncentrēt tos vienā virzienā. Tad, iespējams, Krievijai izdotos gūt pārsvaru konkrētajā vietā. “Tas varētu būtiski ietekmēt vispārējo Ukrainas frontes spēju noturēt Krievijas armiju pozīcijās,” skaidroja Rajevs.

Taujāts par iespējamo ANO misiju Ukrainā, Rajevs norādīja uz divām būtiskām problēmām. Pirmkārt, ANO augstākajā līmenī teikšana ir arī Krievijai, kura, kā sagaidāms, bloķēs iespējamos lēmumus šajā jautājumā.

Otrkārt, ANO miera uzturēšanas spēki kādā vietā var veidot “separācijas zonu” tikai tad, kad karadarbība ir vai nu beigusies, vai abas puses nonākušas tādā situācijā, ka nespēj turpināt uzbrukumu. “Kad ir aktīvā karadarbība, īpaši tik nežēlīga, kā tas tagad notiek Mariupolē, diemžēl praktisku ANO spēku pielietošanu es šeit neredzu,” atzina Rajevs.

Krievija meklē vairākās papildspēku iespējas: Krievijas “miera uzturētāji” Abhāzijā un Karabahā, Krievijas austrumu reģionā pie Klusā okeāna, kā arī no Dienvidosetijas pašpasludinātās republikas spēki, kas virzoties uz Ukrainas robežu. Tāpat izskan informācija, ka pirmais tūkstotis kaujinieku no Sīrijas jau esot atvests netālu no Ukrainas, pastāstīja Rajevs.

“Vai tas viņiem palīdzēs, pašlaik ir grūti pateikt. Ukrainas armijas izveidotā aizsardzības sistēma šobrīd ir stabila. Bet tajā pašā laikā tā ir ļoti trausla, jo frontes līnija ir ārkārtīgi gara, un noturēt visu to līniju ir ļoti grūti,” skaidroja militārais eksperts.

Attiecīgi Krievijai pietiktu spēt sakoncentrēt spēkus kādā vienā vietā, lai gūtu pārsvaru. Tas saistīts ar Ukrainas spēku problēmām pārbīdīt savas rezerves, norādīja Rajevs.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.