Smagas kaujas nākamās nedēļas laikā Ukrainā varētu notikt valsts dienvidos un ziemeļos, sacīja Rajevs, piebilstot: “Diemžēl Ukrainu sagaida ļoti aktīva un vardarbīga nedēļa. (..) Krievija viennozīmīgi nolēmusi piebeigt Mariupoles pilsētu.”
Rajevs tuvākajās nedēļās arī sagaida smagas un asiņainas cīņas Donbasa reģionā, taču to iznākumu esot grūti prognozēt, Latvijas Radio pastāstīja militārais analītiķis. No cīņām Doneckas un Luhanskas apgabalos būšot atkarīgs tas, vai Krievijas karaspēks atsāks plašāka mēroga uzbrukumus Ukrainas galvaspilsētai Kijivai.
„Ja Ukraina pieturas pie plāna, ko tā izvēlējās kara sākumā, tad Krievija ir būtiski mainījusi savu darbību. Viņi no visaptverošās frontes, kur mēģināja izspiest Ukrainas spēkus un gūt pārsvaru visos virzienos, ir pārgājuši uz koncentrēšanos vienā virzienā – Doneckas un Luhanskas reģioniem. Mēs redzam būtisku spēku koncentrācijas uzsākšanu gan dienvidu reģionā pie Zaporižjas un Huļajpoles, gan ziemeļu reģionā pie Izjumas pilsētas, kur viņiem ir izdevies šķērsot Severskijdoņecas upi un izveidot placdarmu turpmākam uzbrukumam,” stāstīja Rajevs.
Kopumā atvaļinātais pulkvedis vērtēja, ka situācija mainījusies “ne uz labāko pusi”. Viņš norādīja – lai arī Krievija solījusi mazināt ofensīvu pie Kijivas un Černihivas, šīs Krievijas karaspēka vienības pārvietojas Doneckas un Luhanskas virzienā, kur kaujas notiek arvien aktīvāk.
Tāpat Rajevs pauda satraukumu par Krievijas spēku pārvietošanu.
„Kādas būs tuvākās nedēļas? Tās būs ļoti asiņainas un vardarbīgas. Ukrainas armijai priekšā ir ļoti smagas un izšķirīgas kaujas ar Krievijas armiju šajā [Donbasa] reģionā. Kāds būs iznākums, to pagaidām nav iespējams paredzēt.
Neraugoties uz to, ka Krievijas koncentrē savus spēkus un it kā mēģina aplenkt Ukrainas karaspēku Doneckā un Luhanskā, nav zināms, vai viņiem tas izdosies. Viņiem būs nepieciešama ļoti liela veiksme, lai šāda operācija vispār izdotos. Ja runā par Kijivas virzienu, tad izskatās, ka Krievija atvelk vairāk spēkus gan no ziemeļaustrumiem, gan no ziemeļrietumiem, un iespējams, ka viņi atstās savas aizsardzības pozīcijas pie Kijivas. Iespējams, uzbrukums Kijivai tuvākajā laikā noteikti nav paredzams. Šāds uzbrukums varētu atsākties ne ātrāk kā pēc divām trim nedēļām. Tie spēki, un jo īpaši desantnieku divīzijas, kuras izveda no Irpiņas rajona uz Baltkrieviju, ir ļoti smagi karojuši, tie ir cietuši būtiskus zaudējumus, tāpēc viņiem ir nepieciešamas vismaz divas nedēļas, lai atjaunotu savas kaujas spējas. Var paredzēt, ka aptuveni divas nedēļas pie Kijivas būs relatīvs klusums. Kas notiks pēc tam, būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs būs Krievijas armijas uzbrukums Doneckas un Luhanskas apgabalos,” sacīja Rajevs.
Bijušais NBS sauszemes spēku komandieris uzsvēra, ka patlaban nevar teikt, ka vienai vai otrai pusei karā būtu pārsvars. “Tāda būtiska progresa, ka Krievija būtu uzlauzusi aizsardzības līniju vai kaut ko aplenkusi, nav, jo Ukrainas spēki pagaidām notur viņu uzbrukumus. Cerēsim, ka tā tas arī paliks.,” bilda Rajevs.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
