Viņš sacīja, ka aizvadītā diena viņam pagājusi negatīvā nokrāsā, jo visas dienas laikā nebija gandrīz nevienas pozitīvas ziņas no frontes līnijas un izmaiņu uz labo pusi īpaši netika novērotas.

Rajevs vērtēja, ka Krievijas karaspēka iebrukuma otrā fāze iet uz priekšu "pilnā jaudā". Acīmredzami no galvaspilsētas atvilktajiem spēkiem 2–3 nedēļu laikā izdevies atjaunot kaujas spējas un doties Izjumas un Severodoneckas virzienos.

"Diemžēl, ja krieviem izdosies koncentrēt vēl vairāk spēku šajos virzienos, tas pasliktinās situāciju,"

viņš pauda.

Militārais eksperts norādīja uz vienu pozitīvu ziņu, proti, izskanējušo informāciju, ka Ukrainā ieradies Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, kas liecina, ka lietas tomēr neiet tā, kā bija paredzēts, un viņam jāiejaucas uz vietas.

"Kā sakām, kad ģenerālis komandē desmit karavīrus, nekas labs nevar sanākt," teica Rajevs.

Runājot par izskanējušo, ka Krievijas karaspēks Mariupolē izmantojis fosfora bumbas, Rajevs pauda, ka tā gluži neesot taisnība, un vairāk viņu satrauc izmantotās tā dēvētās "betonsitēju" bumbas. Vakar ticis sagrauts lauka hospitālis, kur gāja bojā ievainotie cilvēki, kā arī tagad būtiski apgrūtinātas iespējas sniegt palīdzību cietušajiem.

Bet 9. maija parādē, pēc Rajeva domām, nekādas uzvaras svinēšanas nebūs, tāpat viņš nedomā, ka līdz tam laikam Krievijā varētu tikt izsludināta plašāka mobilizācija. Rajevs uzskata, ka jaunas darbības no Krievijas puses varēs redzēt tad, ja patlaban notiekošais uzbrukums izgāzīsies.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.