Ārpus samita oficiālās dienas kārtības paredzēta arī Putina tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.
Daudzi pasaules mediji ir arī šeit Milānā un seko līdzi tam, vai šī būs tā reize un sarunu iznākums būs tāds, lai Eiropas Savienība (ES) un Krievija atceltu viena pret otru vērstās sankcijas.
Tā laikā gaida daudz un ļoti nopietnus lēmumus. Pirmkārt, sagaida, ka abas puses – Krievija un Ukraina pārrunās gan gāzes līgumus un cenu politiku, ko ar aizturētu elpu gaida ES, kura pa Ukrainas cauruļvadiem saņem Krievijas gāzi, gan arī par pamieru Ukrainā un to, vai Krievija pilda solīto, un ved projām karaspēku no Ukrainas pierobežas.
Putins vēl pirms braukšanas uz Milānu pavēstīja, ja jautājums par gāzi netiks atrisināts, piegādes var tikt traucētas, savukārt, ES no savas puses uzsvērusi, ka ir pārliecināta par pozitīvu iznākumu.
Arī par Krievijas karaspēka atvilkšanu no Ukrainas robežas un atbalstu prokrieviskajiem separātistiem Austrumukrainā sarunas varētu būt smagas, jo lai gan Putins apgalvo, ka ir devis pavēli vismaz 18 000 karavīru atkāpties, nav drošu ziņu, ka tas tiešām notiek.
Kā saka eksperti, kas vēro šo notikumu gaitu, visticamāk, šī kopējā aina un situācija nespēlēs par labu ES.
Arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka, viņaprāt, ļoti būtiski ir panākt attiecību pozitīvu lūzumu, ņemot vērā, ka Ukrainā tuvojas vēlēšanas.
Tomēr uzmanība ir pievērsta ne tikai Ukrainas un Krievijas attiecībām.
Tā ir divu ārkārtīgi būtiski reģionu satikšanās, kuriem abiem ir milzīga interese sadarboties ekonomiski un slēgt abpusēji izdevīgus līgumus, piemēram, Ķīnai ar ES.
Taču bez šiem finanšu un ekonomikas darījumiem dienas kārtībā ir arī cilvēktiesību jautājumi, piemēram, protesti Honkongā, dažādi demokrātijas, brīvas preses un cilvēktiesību pārkāpumi, ar kuriem joprojām cīnās daudzas Āzijas valstis, un ne velti, Eiropas Parlamenta Saharova demokrātijas cīnītāju balvas kandidātu vidū allaž ir kāds disidents no Āzijas, Ķīnas visbiežāk.
Taču eksperti un politikas vērotāji, kuri šim Eiropas un Āzijas samitam seko līdzi jau gadiem norāda, ka šī ir vairāk tāda satikšanās, parunāšana un domu apmaiņa un, ka valstis drīzāk gaida to brīdi, kad varēs divpusēji, prom no citu acīm satikties un apriesties par divpusēji izdevīgiem līgumiem. Te nevar gaidīt lielas, globāli spēcīgas, sasitošas rezolūcijas, jo dalībnieku spektrs ir pārāk plašs un dažāds.
Arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš tiksies ar Ķīnas premjeru Li Kecjanu, lai pārrunātu valstu divpusējās attiecības, kā arī ar Japānas pārstāvjiem.
Tās ir divas ļoti nozīmīgas spēlētājas Āzijas tirgū un Latvijai kā nākamajai ES prezidentūrai ir ļoti būtiski uzturēt šos kontaktus. Viņš arī savā uzrunā konferences dalībniekiem sacīja, ka daudz jādara, lai ar infrastruktūras projektiem savienotu Eiropu un Āziju un, ka nākamā gada aprīlī Latvijā rīkos ceturto ikgadējo Eirāzijas transporta koridoru konferenci.
Bērziņam gan netiksies ar Porošenko vai Putinu.
