Vitālijs Kims: Situācija ir smaga, bet mūsu bruņotie spēki to kontrolē. Pēdējā mēneša laikā mums ir gan pastiprinājušās apšaudes, gan tagad pēdējās dienās mazinājušās. Situācija visu laiku mainās. Aktīvi aizsargājamies.

Gints Amoliņš: Kāpēc, jūsuprāt, pēdējās dienās samazinājušās apšaudes?

Jo fiziski bijis mazāk apšaužu ar raķetēm. Un vairākas dienas samazinājušās tieši apšaudes pret pilsētu. To pašu novērojam frontes līnijā.

Kādu iemeslu dēļ Krievija mazāk šāvusi pēdējās dienās?

Pirmkārt, jo viņiem ir mazāk, ar ko šaut, lādiņu skaits. Jo bruņotie spēki katru dienu iznīcina viņu bruņutehniku, noliktavas, komandpunktus. Jo viņiem nav tādas iespējas, vai viņiem tas ir pārāk bīstami, vai vēl kas. Bet kopumā patlaban apšaužu ir mazāk.

Pēdējie mēneši bijuši smagi Mikolajivai, tās iedzīvotājiem. Jums pašam, kad sākās iebrukums 24. februārī.. Daudzi bija šokā, maz kurš gaidīja, ka tā būs. Kā jūs pats, personīgi, jutāties, kad uzzinājāt, ka lido raķetes, 24. februāra rītā?

Kā visi normāli cilvēki, proti – visi baidās. Bet pieņemts prezidenta lēmums, ka mēs visi līdz pēdējam cīnīsimies par savu valsti – tas deva vēl spēku. Tas bija pamats tālāk turpināt pildīt savus pienākumus. Neviens netaisījās bēgt, jo šis reģions ir mana atbildība.

Pagājušajā nedēļas nogalē te bija ilga komandantstunda – visu nogali. Vai tā bija sekmīga jūsu mērķu sasniegšanai?

Viennozīmīgi tā bija sekmīga. Patlaban jāpagaida oficiālo spēka struktūru rezultāti, bet apstrādājām lielu skaitu adrešu, potenciālus cilvēkus. Bija aresti, tika veikti pasākumi, lai tas tā nenotiktu nākotnē. Rezultāts ir, ka viņi vairs masveidā nenodod datus pa ienaidnieka kanāliem krieviem. Un pēc tā arī samazinājās apšaužu skaits.

Cik tas ir svarīgi – atrast kolaborantus? Cik būtiski tas maina situāciju?

Nesaprotams jautājums. Maina ļoti daudz. Katra dzīvība ir nenovērtējama. Ja izdodas notvert cilvēku, kas viņiem nodod koordinātas, un tādēļ izdodas glābt kaut vienu dzīvību – tas ir nenovērtējami.

Pēdējos mēnešos šeit bijis ļoti maz klusu dienu. Kādos apstākļos cilvēkiem šeit, Mikolajivā nākas dzīvot?

Visā šajā laikā triecieni notikuši galvenokārt naktīs. Vairākas reizes bijuši terorakti, kad viņi apšaudīja pa dienu. Cilvēki pa dienu šeit dzīvo pilnīgi mierīgi – izved pastaigā suni, aiziet uz veikalu un kafejnīcā iedzert kafiju, un mēģina dzīvot savu dzīvi. Mums neļāva gulēt un mocīja naktīs. Tādēļ kaut ir bīstami un ir daudz iznīcības, Mikolajivā cilvēki cenšas dzīvot savu dzīvi, tostarp arī atpūsties.

Tādas lietas kā ūdens, elektrība, gāze?

Viss ir.

Ir informācija, ka Krievija pārsviež karavīrus no Donbasa uz dienvidiem, un tiek sagaidīts, ka nākamajās nedēļās apstākļi varētu saasināties šeit dienvidos, arī Mikolajivas apgabalā. Ko jūs sagaidāt no nākamajām nedēļām? Vai esat gatavi aizstāvēt Mikolajivas apgabalu, kā līdz šim?

(Ar ironiju) Ziniet kā – pusgadu aizstāvēju, bet rīt pārdomāšu, un vairs neaizstāvēšu. Protams, ka mums nekas tajā ziņā nemainās. Mēs sagaidām, ka iznīcināsim visu viņu tehniku, ko viņi šeit sagrupē. Kas attiecas uz pārsviešanu, par ko runā ģenerālštābs – mēs redzam visu viņu pārvietošanos, ģenerālštābs pieņem attiecīgus lēmumus. Kā redzat – mūsu bruņoto spēku darbība ir ļoti efektīva un tai ir savi rezultāti. Tādēļ patlaban situācija uzlabojas.

Par situāciju frontē kopumā. Okupētā Hersona – 50 kilometri no šejienes, fronte – 30 kilometri. Kopumā fronte kaut kā pārvietojas vai stāv uz vietas?

Fronte ir dinamiska. Ja fronte pārvietojas, tad teiksim tā – tā ir taktiska situācijas uzlabošanās. Mēs par to publiski nerunājam. Tādēļ – tādēļ nav precīzas atbildes uz jūsu jautājumu, tādas atbildes, kādu vēlaties dzirdēt. Situācija uzlabojas – bet detalizēti neko nevaru atklāt.

Pretuzbrukums uz Hersonu?

Kas ar to?

Tā notiek? Vai Ukraina atgūs kontroli pār Hersonu?

Noteikti. Simtprocentīgi atgūs gan Hersonu, gan Krimu.

Liels paldies

Paldies.

LTV reportāža no Mikolajivas – lasi šeit.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.