Mikolajivā izsludināta komandanta stunda uz visu nedēļas nogali

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Mikolajivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Vitālijs Kims piektdien paziņoja, ka Mikolajivas pilsētā tiek noteikta komandanta stunda uz visu nedēļas nogali: no pulksten 23 piektdienas vakarā līdz pulksten 5 pirmdien no rīta.

Šajā laikā iedzīvotājiem aizliegts atrasties uz ielas bez pamatota iemesla. Kims aicinājis pilsētas iedzīvotājus savlaicīgi iegādāties pārtiku nedēļas nogalei.

Ukrainas dienvidu pilsēta Mikolajiva regulāri cietusi Krievijas spēku īstenotajās apšaudēs.

Piektdien pēcpusdienā Kims pavēstīja, ka okupanti atkal ir apšaudījuši pilsētu, nodarot lielus postījumus. Vairāk nekā desmit cilvēki ir ievainoti, tiek ziņots arī par bojāgājušajiem.

Apgabala vadītājs Kims pirms divām nedēļām ierosināja slēgt pilsētu uz pāris dienām, lai drošības dienesti varētu izķert kolaborantus, kas piegādā Krievijai informāciju par Ukrainas karaspēka pārvietošanos un stratēģiski svarīgiem objektiem pilsētā. Kims apsolīja izmaksāt 100 dolāru katram, kas palīdzēs noķert kolaborantus.

Ukrainas spēki pārņem iniciatīvu

Aizvadītajā naktī Krievijas karaspēks ar raķetēm un artilēriju apšaudījis Mikolajivas, Zaporižjas, Odesas un Dnipropetrovskas apgabalus. Tā vien šķiet, ka Krievijai nāksies nolikt malā plānu par Donbasa reģiona pilnīgu iekarošanu un būs vairāk jākoncentrējas uz to, kā nepieļaut jaunus Ukrainas aizstāvju panākumus frontē valsts dienvidos.

Arī šonedēļ Ukrainas bruņotie spēki paziņoja par vēl vairāku desmitu apdzīvoto vietu atbrīvošanu daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.

Amerikāņu militārās domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka Ukrainas bruņotie spēki pārņem stratēģisko iniciatīvu un piespiež Krievijai pārgrupēt spēkus un mainīt prioritātes, reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu operācijām.

Tāpēc Krievijas armijai nākas pārvietot personālu un bruņojumu uz Hersonas un arī Zaporižjas apgabaliem, bet līdz ar to ir piebremzēti vai pat pilnībā apturēti iebrucēju centieni ieņemt Slovjanskas un Siverskas pilsētas Doneckas apgabalā.

Krievija pārvieto kara tehniku uz Krimas pussalu

Domnīca arī apgalvo, ka Krievija no citiem ieņemtajiem Ukrainas reģioniem uz 2014. gadā okupēto Krimas pussalu pārvieto kara tehniku, tostarp artilēriju un lidmašīnas, acīmredzot baidoties no iespējamiem Ukrainas spēku uzbrukumiem.

Taču tas nenozīmē, ka frontē Ukrainas austrumos būtu kļuvis mierīgāk. Joprojām turpinās cīņas Izjumas pilsētas tuvumā Harkivas apgabalā, tāpat Krievijas karaspēks cenšas pietuvoties Bahmutas pilsētai Doneckas apgabalā. Arī Luhanskas apgabalā Krievijas armija mēģina ieņemt vēl atlikušās nedaudzās teritorijas, kuras kontrolē ukraiņu spēki.

Ukraiņu militārais eksperts Pjotrs Černiks prognozē, ka Krievija vismaz tuvākajā laikā nespēs gūt ievērojamus panākumus frontē, tāpēc iebrucēji pastiprinās raķešu un artilērijas uzbrukumus Ukrainas pilsētām. Viņaprāt, apdraudēta ir pilnīgi visa Ukrainas teritorija.

Krievija izmanto Zaporižjas AES kā savu bāzi

Ļoti satraucoša ir situācija Zaporižjas atomelektrostacijā (AES), kas ir viena no lielākajām Eiropā. To jau kopš marta ir okupējusi Krievijas armija, tāpēc nav iespējams nodrošināt normālu atomelektrostacijas darbību un pastāv arī ļoti nopietni drošības riski, par kuriem ir brīdinājusi arī Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.

Lielbritānijas militārie izlūkdienesti norāda, ka joprojām nav skaidrs, kādi ir Krievijas nolūki attiecībā uz Zaporižjas atomelektrostaciju. Iebrucēji no elektrostacijas teritorijas ar artilēriju ir apšaudījuši Ukrainas kontrolētās teritorijas Dņepras upes kreisajā krastā, zinot, ka ukraiņu bruņotie spēki nevarēs atbildēt.

Iespējams, ka Krievijas armija izmanto atomspēkstacijas teritoriju un tai blakus esošo Enerhodaras pilsētu, lai atpūtinātu savus spēkus un uzglabātu ekipējumu.

Eksperti brīdina, ka lielākais risks Zaporižjas atomelektrostacijai ir raķetes vai artilērijas šāviņa trāpījums kādā no reaktoriem, kas varētu izraisīt avāriju un radiācijas noplūdi.

Radioaktīvais piesārņojums varētu izplatīties ne tikai Ukrainas teritorijā, bet arī Krievijā un Eiropas valstīs.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti