Migrantus apdraud Itālijas un Maltas lēmums slēgt savas ostas palīdzības kuģiem

Kritiku ir izpelnījies Eiropas Savienības dalībvalstu Itālijas un Maltas lēmums slēgt savas ostas nevalstisko organizāciju kuģiem, uz kuriem atrodas Vidusjūrā izglābtie migranti. Abas valstis to pamato ar nespēju aizsargāt migrantus, jo visi resursi esot novirzīti cīņai ar Covid-19 pandēmiju.

Migrantus apdraud Itālijas un Maltas lēmums slēgt savas ostas palīdzības kuģiemUldis Ķezberis

    Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, migranti joprojām ir gatavi riskēt ar dzīvību un šķērsot Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā. Gandrīz 800 cilvēku martā lielākās un mazākās laivās atstāja Lībijas krastus, lai mēģinātu nonākt iecerētajā galamērķī, apgalvo ANO Bēgļu aģentūra. Daudziem migrantiem bīstamais ceļojums ir beidzies ar noslīkšanu. Līdz šim daļu no pārpildītajām migrantu laivām pārtvēra nevalstiskajām organizācijām piederošie kuģi, kas izmisušos cilvēkus nogādāja kādā no Dienvideiropas valstīm.

    Pēc tam, kad gada sākumā Eiropā uzliesmoja koronavīruss, vairākas palīdzības organizācijas novirzīja savus resursus darbam citviet, tāpēc tām piederošie kuģi vairs neveic migrantu glābšanas operācijas Vidusjūrā. Pašlaik to dara tikai vācu bezpeļņas organizācijai “Sea-Eye” piederošais kuģis “Alan Kurdi”. Kuģis ir nosaukts par godu sīriešu zēnam Alanam Kurdi. Viņš 2015. gadā noslīka Vidusjūrā, kad kopā ar ģimeni bēga no kara Sīrijā. Taču arī šī kuģa darbs ir apgrūtināts.

    Pagājušajā nedēļā Itālija paziņoja, ka slēdz savas ostas nevalstisko organizāciju glābšanas kuģiem. Itālijas valdība savu lēmumu pamatoja ar bažām, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ostās nevarēs garantēt Vidusjūrā izglābto migrantu drošību. Esot arī risks, ka izglābto migrantu vidū varētu būt cilvēki, kuri ir inficējušies ar bīstamo vīrusu. Dažas dienas vēlāk arī Malta paziņoja, ka vairs neatļaus savās ostās piestāt kuģiem ar Vidusjūrā izglābtajiem migrantiem, jo valsts resursi esot novirzīti cīņai ar pandēmiju.

    Šo lēmumu rezultātā nevalstiskās organizācijas "Sea-Eye" kuģis, uz kura borta atradās 149 izglābti migranti, vairākas dienas bija spiests dreifēt Vidusjūrā starptautiskajos ūdeņos netālu no Itālijai piederošās Sicīlijas salas. Itālijas valdība sākotnēji paziņoja, ka par šiem migrantiem ir atbildīga Vācija. Tomēr svētdien itāļi informēja, ka migrantus no vācu palīdzības kuģa pārvietos uz lielāku kuģi, kur viņiem mediķu uzraudzībā būs jāievēro karantīnas pasākumi.

    Itālijas un Maltas lēmumi slēgt savas ostas kuģiem ar izglābtajiem migrantiem ir izsaucis plašu kritiku. Piemēram, cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch” norāda, ka tādējādi abas valstis apdraud daudzu nevainīgu cilvēku dzīvību un izmanto Covid-19 pandēmiju, lai izvairītos no savu saistību pildīšanas.

    Ziemeļāfrikas valsts Lībija ir sākuma punkts vairumam afrikāņu migrantu, kas cer nokļūt Eiropā. 2017. gadā Lībija un Itālija noslēdza vienošanos, ka Lībijas krasta apsardze apturēs migrantu laivas, kas dodas uz Eiropu, un nosūtīs to pasažierus atpakaļ uz Lībiju. Taču aizvadītajā nedēļā ANO atzītā Lībijas valdība atteicās uzņemt atpakaļ migrantus, kurus Vidusjūrā ir pārtvērusi krasta apsardze. Pašlaik šajā karadarbības valstī atrodas aptuveni 700 tūkstoši bēgļu un migrantu.

    Kopš 2015. gada gandrīz 17 tūkstoši cilvēku ir gājuši bojā, mēģinot pa Vidusjūru nonākt Eiropā. Šogad Vidusjūrā ir noslīkuši jau vismaz 240 migranti.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti