Migrantu skaits strauji pieaug; Grieķija aicina Eiropu izstrādāt «plānu B»

Pēc dažu gadu nosacītas atelpas Grieķija atkal piedzīvo strauju migrantu un bēgļu pieplūdumu. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras datiem, šogad Grieķijā ieradušies vairāk nekā 53 tūkstoši iebraucēju. Un šis ir lielākais skaitlis kopš 2016. gada, kad dienvidvalsts un visa Eiropa sastapusies ar nepieredzēti plašu bēgļu krīzi pēckara laikā. Vasarā pie varas Grieķijā nāca konservatīvais politiskais spēks „Jaunā demokrātija”. Tās premjers par savu mērķi pasludināja aktīvu cīņu ar ekonomiskajiem migrantiem. 

Nelegālo migrantu skaits strauji pieaug; Grieķija aicina Eiropu izstrādāt «plānu B»Alla Semjonova / EURANET PLUS

    Izmisumu balsī pat ekspresīvo grieķu vidū dzirdēt bieži negadās. Taču ļoti satraukti televīzijas intervijā oktobra sākumā izteicās Grieķijas salas Simi mērs Lefteris Papakaluduks, aprakstot kārtējo migrantu vilni. Mērs staigāja pa šauru krastmalu, rādīja uz dažiem simtiem cilvēku, kas nupat bija ieradušies mazajā grieķu salā un šķērsoja brauktuvi. 

    "Stāvoklis ir dramatisks! Tā ir katastrofa, mums ir beigas! Paskatieties, te ir ieradušies 500 imigranti. Un man saka, ka no viņiem aizbrauks tikai 50? Tas ir smieklīgi. Te nav ne policijas, ne ugunsdzēsēju, ne ārstu, nekā! Nav pat kur viņus izvietot! Šis skats drīzāk piestāvētu trešās pasaules valstij. Nevienam par to nav kauns? Visiem, kas tagad ir atbraukuši, ir jāatstāj sala,” paaugstinātā tonī sūrojās salas administrācijas vadītājs.

    Šādas un līdzīgas ainas kopš vasaras sāk pavērties Grieķijas salās aizvien biežāk. Kā ziņo ANO Bēgļu aģentūra, septembrī valstī iebrauca vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Egejas jūras salās šobrīd dzīvo gandrīz 34 tūkstoši bēgļu un migrantu. Lielākoties tie ir no Afganistānas, Sīrijas un Kongo Demokrātiskās Republikas. Lielākā daļa (39%) no viņiem ir vīrieši. 35% ir bērni.

    Par imigrantu skaita pieaugumu, kas no Turcijas mēģina nokļūt Eiropā, ziņo arī Eiropas Savienības robežapsardzības aģentūra "Frontex". Šogad līdz oktobrim Vidusjūras austrumos reģistrēti gandrīz 50 ar pusi tūkstoši mēģinājumu nelikumīgi šķērsot robežu. Un tas ir par piektdaļu vairāk nekā šajā laikā pērn.

    Arī traģiski negadījumi nav retums. Septembra beigās ugunsgrēkā bēgļu nometnē Lesbas salā gāja bojā afgāniete. Savukārt pagājušajā nedēļā pēc nejaušas Grieķijas krasta apsardzes kuģa avārijas ar migrantu laivu Kosas salā gāja bojā trīs gadus vecs zēns.

    Migrācijas krīzes saspīlējums ir nopietns pārbaudījums centriski labējās partijas „Jaunā demokrātija” valdībai.

    Konservatīvie nāca pie varas pirms trim mēnešiem, nomainot radikāli kreiso Alekša Cipra valdību. Jaunais premjers Kirjaks Micotakis nācis klajā ar kardināli atšķirīgu pieeju arī migrācijas jautājuma risināšanā.

    „Šobrīd mēs gatavojam jaunus grozījumus, lai paātrinātu patvēruma piešķiršanu. Lai tas, kam patvērums nepienākas, varētu ātri atgriezties Turcijā, kā to paredz vienošanās. Mēs politiskajā mantojumā saņēmām situāciju, kad atbrauca 50 tūkstoši cilvēku, bet Turcijā atgriezās vien divi tūkstoši. Katram ekonomiskajam migrantam, kurš zina, ka viņam nepienākas patvērums, bet tik un tā grib samaksāt naudu, lai nokļūtu Grieķijā, ir jāsaprot – viņš šo naudu zaudēs, jo atgriezīsies Turcijā!” norādīja Micotakis.

    Grieķijas valdība izvirzījusi ambiciozus mērķus neregulētās migrācijas apkarošanā. Līdz gada beigām Atēnas sola izsūtīt 10 tūkstošus ekonomisko migrantu, kuri nekvalificējas patvēruma saņemšanai.

    Un šajā plānā premjerministrs Kirjaks Micotakis cer arī uz aktīvāku Eiropas Savienības dalībvalstu iesaistīšanos. Turklāt viņš uzskata, ka Eiropai ir jāizstrādā „plāns B” gadījumā, ja migrācijas krīze ies plašumā.

    "Jaunā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja van der Leiena piekrita, ka prioritāte ir Dublinas regulējuma pārskatīšana un jaunas Eiropas patvēruma sistēmas izveide. Kā zināms, dažas valstis vispār nevēlas iesaistīties šīs problēmas risināšanā. Un es Eiropas Padomē uzsvēru, ka tas neliecina par solidaritāti valstu starpā. Mēs nevaram saņemt tikai labumus no dalības savienībā, ir kopīgi jārisina arī problēmas,” uzsvēra Grieķijas premjers.

    To, ka migrācijas krīzē iespējami jauni saspīlējumi, neizslēdz Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Jaunā Vienotība”). Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” viņš atgādināja, ka lielā mērā tas atkarīgs no Turcijas.

    „Sīrijā situācija kļūst aizvien sarežģītāka. Ko mēs Latvijā varam just kā Eiropas daļa - tā varētu būt migrācijas plūsma. Ja diskusija ar Turciju aiziet negantā veidā, tad nav garantijas, ka neparādās jaunas migrācijas plūsmas. Mēs ik pa brīdim dzirdam [no Turcijas] apgalvojumus, ka palaidīsim Sīrijas bēgļus. Eiropa ir labāk sagatavota nekā pirms četriem gadiem, bet šī situācija ir ārkārtīgi trausla,” skaidroja Rinkēvičs.

    Vienošanos ar Turciju Eiropas Savienība noslēdza pirms trim gadiem. Līgums paredz - neregulētie imigranti, kuru pieteikumi par patvēruma piešķiršanu būs noraidīti, tiks sūtīti atpakaļ uz Turciju. Kā uzskata Grieķijas puse, Ankara šo situāciju izmanto, lai šantažētu Eiropu.

    Iepriekšējos gados pa jūru un sauszemi ieradušos, kā arī bojāgājušo un pazudušo bēgļu skaits Grieķijā (avots: UNHCR):

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti