Sadaļas Sadaļas

Migranti pārtraukuši badastreiku, kas draudēja izraisīt valdības krīzi Beļģijā

Vairāki simti nelegālo imigrantu trešdien piekrituši pārtraukt badastreiku, kas draudēja izraisīt Beļģijas valdības krišanu. Migranti jau divus mēnešus Briselē īstenoja badastreiku, pieprasot uzturēšanās atļaujas.

Pēdējās dienās viņi sākuši atteikties no ūdens, tādējādi tieši apdraudot savu dzīvību un draudot izraisīt Beļģijas valdības krišanu.

Aptuveni 400 nelegālo imigrantu, no kuriem daļa Beļģijā uzturas jau gadiem, kopš 23. maija atsakās no pārtikas. Divas trešdaļas no viņiem piektdien nolēma atteikties arī no ūdens.

Premjers negrasās piekāpties

Labdarības organizācija "Mediķi bez robežām" (MSF), kas rūpējas par streikotājiem, kuri izvietojušies divās universitātēs un kādā no baznīcām, paziņojusi, ka tie var nomirt tuvāko dienu laikā. MSF norāda, ka daudzi no imigrantiem zaudējuši cerību un viņus vajā domas par pašnāvību.

Beļģijas premjers Aleksandrs de Kro atteicās piemērot streikotājiem jebkādus izņēmumus no standarta patvēruma piešķiršanas vai imigrācijas procedūras.

Taču divas no koalīcijā pārstāvētajām partijām – sociālisti un zaļie – paziņojušas, ka premjers esot nepietiekami elastīgs un pārāk turoties pie likuma. Abas kreisās partijas piedraudējušas, ka gadījumā, ja kāds no imigrantiem nomirs, tās izstāsies no koalīcijas, izraisot valdības krišanu.

Trešdien kļuva zināms, ka migranti tomēr nolēmuši pārtraukt badastreiku, jo panākta vienošanās, saskaņā ar kuru varasiestādes individuāli izskatīs viņu prasības pēc patvēruma.

Pandēmijas dēļ daudzi migranti zaudējuši darbu

Nelegālie imigranti pamatā ieradušies no Dienvidāzijas un Ziemeļāfrikas, un daži no viņiem Beļģijā uzturas jau vairāk nekā desmit gadus.

Sākoties Covid-19 pandēmijai, daudzi no nelegālajiem imigrantiem ir zaudējuši iztiku, jo kafejnīcas, restorāni un citi uzņēmumi, kas deva iespēju viņiem piepelnīties, pārtrauca darbu, bet legālā statusa trūkums tiem liedza pieprasīt pandēmijas pabalstus.

Valsts ministrs imigrācijas un patvēruma jautājumos Semijs Mahdi ir iecēlis starpnieku šo jautājumu risināšanai, kā arī izveidojis informācijas punktu, kur nelegālie imigranti var uzzināt par savām tiesībām un iespējām iegūt legālu statusu.

"Mēs negrasāmies īstenot atsevišķu politiku cilvēkiem, kuri streiko vai ieņem ēkas," uzsvēris Mahdi. "Mūsu valstī ir 150 000 nedokumentētu imigrantu, un nebūtu pareizi pret 400 izturēties citādi."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt