27. novembrī ļoti agri no rīta ar diviem repatriācijas reisiem no Baltkrievijas Kurdistānas galvaspilsētā Irākā ir atgriezušies vairāk nekā 500 kurdu un tas nozīmē, ka aptuveni tūkstotis ir mājās, bet vairāki tūkstoši joprojām atrodas uz robežas un tas, kad viņi varētu atgriezties, joprojām nav zināms.
Tikmēr pamazām sāk iesaistīties Kurdistānas valdība. LTV, esot Erbilā, runāja gan klātienē, gan attālināti ar vietējiem politiķiem. Valdības līmenī ir solījums palīdzēt atgriezties mājās visiem, kas to vēlēsies, kā arī aizturēt visus tos, kuri gan sociālās saziņas vietnēs, gan citādi mēģina savervēt cilvēkus aizbraukšanai, kā arī lielas sankcijas tiek solītas tūrisma kompānijām, kuras izsniedz šīs ārkārtīgi dārgās vīzas uz Baltkrieviju un pamatīgi nopelna. Bet otra lieta, ko uzsver daudzi un īpaši opozīcijā esošie, ka šai situācijai nav īstermiņa risinājuma, jo migrācijas sviras ir iekustinātas un valstī valdošā korupcija, vidusšķiras neesamība un neskaidrā ekonomiskā un politiskā nākotne neveicinās cilvēku vēlmi palikt Kurdistānā.
“Tā ir milzīga politiska problēma starp Krieviju, Baltkrieviju un Eiropas Savienību. Mūsu zeme šajā situācijā ir kā bumba, kuru mētā uz priekšu un atpakaļ, cilvēki neko nezina, kad dodas šajā ceļā un uzskata, ka nokļūs Frankfurtē vai Berlīnē. Mums šeit, uz vietas, ir milzum daudz problēmu, cilvēki te neredz nākotni, jo ir milzīga korupcija, kas cilvēkos rada nedrošību par nākotni, bērnu izglītību un tā tālāk. Es pats esmu bijis migrants un ļoti labi zinu, kā tas ir,” norāda Kurdistānas parlamenta deputāts Servans Babans.
Servans Babans arī gatavojas pēc divām nedēļām doties uz Baltkrieviju un skaidrot situāciju.
