Migrācijas problēmu risināšanai ES grasās atvēlēt 100 miljonus eiro

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien, 13.aprīlī plāno atbalstīt papildu 100 miljonu eiro piešķiršanu migrācijas problēmu risināšanai Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Līdzekļi tiks piešķirti steidzamā kārtā no Migrācijas fonda resursiem. Šāds lēmums nāk vien dienu pēc tam, kad vairums deputātu pieprasīja pašos pamatos pārstrādāt arī pašreizējo bēgļu uzņemšanas politiku, veidojot centralizētu pieeju visā Eiropā.

Pārtika, ūdens, sanitāras vajadzības, neatliekama veselības aprūpe un izglītība. Tās ir dažas no jomām, kur tiek plānots tērēt 100 miljonus eiro, ko trešdien piešķirt Eiropas Parlaments (EP). Šie līdzekļi ir daļa no kopumā 700 miljoniem eiro, kurus no dažādiem Eiropas ir plānots steidzami piedāvāt Eiropas valstīm migrācijas problēmu risināšanai. 

Grieķijā, Itālijā un citviet iebraucēji ir spiesti dzīvot diezgan bēdīgos apstākļos, un valstis saviem spēkiem nespēj tām nodrošināt pat nepieciešamo. Tādēļ Brisele no dažādiem fondiem tām sniedz ārkārtas atbalstu.

Tomēr vairums EP deputātu uzskata, ka šie ir tikai pagaidu risinājumi un pašreizējā migrācijas politika būtu jāpārskata pēc būtības. Otrdien pieņemtajā rezolūcijā eiroparlamentārieši norāda, ka Eiropa netiek galā ar šo migrācijas krīzi.

Tādēļ pašreizējie noteikumi būtu jāmaina, vienmērīgi sadalot bēgļu uzņemšanas slogu starp visām ES dalībvalstīm, uzsver rezolūcijas autore no Itālijas Kašetu Kjenge.

“Mūsu priekšlikums ir skaidrs: mēs vēlamies mainīt sākotnējās ierašanās valsts principu. Mēs piedāvājam centrālu, kolektīvu pienākumu sadales sistēmu. Šāda sistēma varētu balstīties uz kvotām, kas tiktu noteiktas katrai dalībvalstij, balstoties uz iebraucēju skaitu. Tādējādi patvēruma lūgumi vairs netiktu iesniegti Itālijā vai Grieķijā, bet gan Eiropā,” sacīja Kjenge.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību, kas ir pazīstama kā Dublinas noteikumi, bēgļiem ir jāprasa patvērums pirmajā ES valstī, ko viņi ir šķērsojuši. Tādēļ pamatīgs slogs gulstas uz Itāliju, Grieķiju un citām valstīm, kas atrodas pie ārējās ES robežas. EK vasarā sola nākt klajā ar priekšlikumiem, lai šo sistēmu pārskatītu.

Tomēr vienkāršu risinājumu migrācijas problēmai nav, atzīst otra rezolūcijas autore, deputāte no Maltas Roberta Metsola. “Mēs gribam pasvītrot, ka ir nepieciešams atteikties no ārkārtas situāciju ārkārtas risinājumiem. Mums ir nepieciešams ilgtspējīgs risinājums,” norādīja Metsola.

Vairums Eiropas Parlamenta deputātu no Latvijas balsoja pret šo nesaistošo rezolūciju. Tāpat kā citi Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu parlamentārieši viņi skeptiski izturas pret iespējamām obligātām kvotām patvēruma meklētāju sadalē.

Iveta Grigule (ZZS) uzskata, ka Eiropai būtu pilnībā jāaizver robežas. Andrejs Mamikins („Saskaņa”) norāda, ka iebraucēji tik un tā nepaliks Latvijā, bet gan agrāk vai vēlāk aizbrauks uz turīgākām Eiropas valstīm. Savukārt Sandra Kalniete („Vienotība”) uzsver, ka Eiropai būtu jāpalīdz risināt migrācijas saknes – konfliktus un korupciju kaimiņu reģionos.

Jau vēstīts, ka pērn ES ieradās vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju, bēgļu un migrantu. Savukārt šogad viņu skaits pēc ES un Turcijas līguma noslēgšanas ir krasi samazinājies, ja iebraucēji ceļo caur Grieķiju. Tiek gan pieļauts, ka viņi varētu uz Eiropu doties pa citiem ceļiem, piemēram, caur Itāliju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti