Migrācijas politika - Slovēnijai īpaša tēma Eiropas Parlamenta vēlēšanu gaidās

Centrāleiropas dienvidu valstī Slovēnijā, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, viens no svarīgiem jautājumiem ir migrācija. 2015. gadā nelielajā Adrijas jūras piekrastes valstī, kas robežojas ar Austriju, ieradās simtiem tūkstoši patvēruma meklētāju pēc kaimiņvalsts Ungārijas lēmuma slēgt savas robežas. Tāpat kā Latvija, arī Slovēnija Eiropas Parlamentā ir pārstāvēta ar astoņām deputātu vietām.

Līdzīgi kā Latvijā, Slovēnijā ir 2 miljoni iedzīvotāju, un abas kopā iestājās Eiropas Savienībā pirms 15 gadiem. Un līdzīgi kā Latvijā, arī Slovēnijā kopš tā 90. gadu sākumā pēc Dienvidslāvijas sabrukuma pasludināja neatkarību, retums nav bijis ne jaunu partiju dzimšana, ne to sašķelšanās un noriets. 

Slovēnijā īpašu vērību pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām pievērš migrācijaiGints Amoliņš

    Valdībai gana augsts atbalsts 

    Arī patlaban Slovēnijas centriski kreisās valdības galvgalī ir partija, kas pērn rudenī notikušajās nacionālā parlamenta vēlēšanās piedalījās pirmo reizi un uzreiz izcīnīja otro vietu. Tās līderis ir savulaik aktieris un komiķis, bijušais nelielas pilsētas mērs Marjans Šarecs. 41 gadu vecā premjera partiju tā arī sauc – „Marjana Šareca saraksts”. Viņa piecu partiju vadītajā koalīcijā ietilpst tādas partijas kā sociāldemokrāti un Slovēnijas pensionāru demokrātiskā partija.

    Ja salīdzina ar iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām pirms pieciem gadiem, toreiz fons bija nopietnas finanšu un ekonomiskās nedienas pēc eirozonas finanšu krīzes.

    Politiskā vide bija nestabila, bija nomainījušās vairākas koalīcijas, no skatuves pazuda vairākas partijas, skaidro Ļubļanas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētnieks Marko Lovecs. Viņš norāda, ka šoreiz ir citādi, un pie varas esošā Šareca valdība bauda salīdzinoši augstu sabiedrības atbalstu.

    Pie varas "maigo eiroskeptiķu" valdība

    „Pretstatā daudziem mūsu bijušajiem politiskajiem līderiem, kas bija proeiropeiski, atbalstīja Eiropas Savienības politiku un lielāku kopīgo institūciju teikšanu, Šarecu var nosaukt par „maigo eiroskeptiķi”," saka Lovecs. "Proti, viņš atbalsta Eiropas Savienību, taču nav gatavs atbalstīt visu, ko Eiropas Savienība dara. Pirms pāris mēnešiem viņš arī noraidīja ielūgumu uzrunāt Eiropas Parlamentu, sakot, ka ar savu runu labāk pagaidīs, līdz sāks darboties jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums.”

    Šareca valdībai nacionālā līmenī joprojām izaicinājums ir tādas lietas kā veselības un pensiju sistēmas reformas.

    Bet, kas attiecas Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Lovecs uzskata, ka priekšvēlēšanu kampaņā būtisks jautājums būs migrācijas politika. Slovēnija bija starp valstīm, ko 2015. un 2016. gada migrācijas krīze skāra īpaši smagi – tā kļuva par tā dēvēto Balkānu maršrutu šķērsojušo migrantu un patvēruma meklētāju iekļūšanas punktu Šengenas zonā.

    Migrācijas krīzē - sūra pieredze 

    „Kad Ungārija slēdza savas robežas, divu trīs mēnešu laikā Slovēnijā ieradās gandrīz miljons cilvēku," atgādina Lovecs. "Slovēnijā ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, un tas bija šoks drošības sistēmai un institūcijām. Viena no kampaņas tēmām būs arī populisms un nacionālisms. Uz breksita notikumu fona parādījušies tā dēvētie „radikālie centristi” – jaunieši, proeiropiski noskaņotie, kas Eiropas Savienību uzskatīja pašu par sevi saprotamu. Viņi tagad tiek mobilizēti iet uz vēlēšanām, atbalstīt Eiropu, neļaut atgriezties nacionālismam, tā kā Slovēnija ir maza valsts un atvērta ekonomika, kas ir atkarīga no Eiropas Savienības gan ekonomisku, gan drošības iemeslu dēļ. Tāpat ir jautājums par Eiropas Savienības nākotni – vai lemšanai vairāk jānotiek Briselē vai dalībvalstu galvaspilsētās. Kampaņās savu lomu spēlēs arī kohēzijas fondu apgūšana.”

    Kaut pēdējos gados uz politiskās skatuves ir parādījušas atsevišķas izteikti eiroskpetiskas partijas,

    vairākums slovēņu joprojām atbalsta Eiropas Savienību un eiro valūtu.

    „Slovēņi kopumā joprojām atbalsta Eiropas Savienību. Taču aizvadītajos gados ir parādījušās arī atsevišķas eiroskeptiskas partijas," spēku sadalījumu iezīmē Lovecs. "2014. gada vēlēšanās parlamentā iekļuva „Kreiso apvienība”. Vairāk uz labējo spārnu pavirzījušās arī dažas konservatīvas partijas. Bijusi negatīva retorika gan par migrāciju, gan Briseles valdīšanu. Galēji noskaņotie spēki nostiprinājušies gan politiskā spektra labējā, gan kreisā spārnā. Prognozes par maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām liecina, ka pa vienai vietai Eiropas Parlamentā var iegūt gan radikāli kreisie, gan radikāli labējie. Tā kā Slovēnijai Eiropas Parlamentā ir astoņi pārstāvji, tad var gadīties, ka 25% no Slovēnijas eirodeputātiem pārstāvēs radikālās politiskās grupas.”

    Partijas labākos spēkus Eiropas Parlamenta vēlēšanām nevirza

    Tāpat kā Latvijai, arī Slovēnijai Eiropas Parlamentā ir astoņas deputātu vietas. Bet vēlētāju aktivitāte iepriekšējās Eiropas vēlēšanās bija salīdzinoši zema – vien 25%. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka Slovēnijā partijas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām nevirza savus labākos un redzamākos politiķus:

    „Mums parasti tie ir otrā vai trešā līmeņa politiskās līgas kandidāti. Arī tas ietekmē balošanas aktivitāti,"paskaidro Lovecs. "Tā varbūt arī ir daļa no politisko partiju stratēģijas. Lielās partijas paļaujas uz saviem tradicionālajiem vēlētājiem, mobilizē tos. Taču kopumā tās nevēlas, lai vēlēšanas balsotu lielāks skaits cilvēku, jo tas nebūtu šo lielo partiju interesēs. Slovēnijā spēcīga atbalstītāju bāze ir gan konservatīvajiem, gan sociāldemokrātiem. Abas partijas sagaida, ka, pateicoties savam tradicionālajam elektorātam, iegūs visvairāk balsu. Tādēļ tās nav ieinteresētas, ka vēlēšanu dienā uz iecirkņiem aiziet vairāk cilvēku.”

    Lovecs gan uzskata, gan šoreiz vēlēt par Eiropas Parlamentu aizies vairāk cilvēku, jo pēc pēdējo gadu satricinājumiem Eiropas Savienībā iedzīvotāji vairāk apzinās, ka tā var būt apdraudēta. Tāpat interesi veicina atšķirīgie viedokļi par to, kādu ceļu Eiropas Savienībai vajadzētu iet turpmāk.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti