Jau aptuveni pirms gada, kad Eiropas un Āfrikas valstu vadītāji tikās Maltas galvaspilsētā Valetā, bija acīmredzams, ka Āfrikas līderi raugās uz migrācijas problēmu gluži citādām acīm nekā eiropieši.
Toreiz Āfrikas Savienības komisijas vadītāja Nkosazana Zuma sacīja, ka uz Eiropu dodas vien neliela daļa kontinenta jauniešu, kuri tic, ka pāri tuksnesim un jūrai dzīve būs labāka. Tādēļ neesot humāni mēģināt atgriezt šos cilvēkus dzimtenē.
Tagad Eiropa ir nolēmusi mainīt pieeju un sola naudu tām valstīm, kuras būs gatavas uzņemt atpakaļ savus pilsoņus.
Viena no pirmajām vienošanām ir parakstīta ar Mali. Tā paredz apjomīgas investīcijas valsts ekonomikā apmaiņā pret valdības gatavību uzņemt savus iedzīvotājus.
ES vārdā šo dokumentu parakstīja Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kunderss. “Es domāju, ka Mali patiešām pastāv atbalsts un izpratne par to, kā mēs vēlamies veidot sadarbību ar viņiem. Un tas lielā mērā paredz migrācijas cēloņu risināšanu. Proti, tā ir gan darbavietu radīšana, gan citi tamlīdzīgi pasākumi,” sacīja Kunderss.
Līdzīgu sadarbību Eiropa gribētu arī ar Nigēru, Senegālu, Nigēriju un Etiopiju.
Lai atbalstītu dažādus projektus Āfrikā, kam vajadzētu uzlabot dzīvi šajā kontinentā un mazināt migrācijas cēloņus, tiek plānots izveidot tā dēvēto Āfrikas investīciju fondu. Sarunas par to vēl turpinās.
Āfrika pēdējos gados ir bijusi viena no nozīmīgākajām Eiropas augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni prioritātēm, it sevišķi ņemot vērā, ka viņa ir itāliete. “Mūsu attiecības ar Āfriku ir stratēģiski svarīgas ne tikai no migrācijas, bet arī no ekonomiskās attīstības un drošības viedokļa. Tādēļ es vēlos piedāvāt ministriem pastiprināt mūsu sadarbību ar Āfriku,” norādīja Mogerīni.
Tomēr kritiķi diplomātu aprindās norāda, ka Āfrikas investīciju fondā pēc būtības nav jaunu līdzekļu, bet gan tikai tie, kas jau tāpat iepriekš tika apsolīti Āfrikai. Tomēr tagad par gandrīz vai vienīgo kritēriju naudas piešķiršanai ir kļuvusi konkrētās valdības vēlme uzņemt tās pilsoņus, kuri tika izraidīti no Eiropas.
Migrācija būs arī viens no centrālajiem tematiem šīs nedēļas beigās gaidāmajā ES valstu samitā. Starp Rietumeiropu un Austrumeiropu joprojām valda vērā ņemamas domstarpības par to, kā būtu vislabāk risināt šo problēmu.
