"Snoudena nopludinātie materiāli ir radījuši ļoti nopietnus zaudējumus, to dēļ ir apdraudētas mūsu operācijas. Mūsu ienaidnieki priekā berzē rokas. "Al Qaeda" tos kāri uzsūc," likumdevējiem sacīja Soers.
Savukārt britu radioelektroniskās izlūkošanas dienesta GCHQ vadītājs Īens Lobans noraidīja pieņēmumus, ka viņa vadītā aģentūra izspiegotu vairumu britu e-pasta vēstuļu un telefonsarunu.
"Mēs netērējam laiku, izspiegojot vairākuma, lielākā vairākuma telefonsarunas un e-pasta vēstules. Tas nebūtu proporcionāli, tas nebūtu legāli, mēs tā nedarām," uzrunājot likumdevējus, sacīja Lobans.
Atsaucoties uz Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi ASV attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem. Nopietns saspīlējums radies Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.
Savukārt britu laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz dokumentiem, kas iegūti no Snoudena, vēstījis, ka Rietumeiropas valstu izlūkdienesti kopīgi veic masveida interneta un telefonsarunu uzraudzību, kas līdzinās ASV izlūkdienestu elektroniskās spiegošanas programmām, kuras tik asi nosodījušas Eiropas valdības. Starp valstīm, kuru izlūkdienesti sadarbībā ar britu dienestu GCHQ īsteno šādas programmas, izdevums minējis Vāciju, Franciju, Spāniju, Zviedriju un Nīderlandi.
