Pēcpusdiena

Ministriem arī turpmāk nebūs jāatbild uz deputātu jautājumiem pēc Saeimas sēdēm

Pēcpusdiena

Aizvadīts skolotāju streiks

Latvija piešķirs bēgļu atturēšanas programmai Turcijā 4,3 miljonus eiro

Mežs: ES palīdzība Turcijai noteikti varētu mazināt bēgļu straumes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) iecerētais finansiālais atbalsts Turcijai bēgļu krīzes risināšanai noteikti varētu palīdzēt bēgļu plūsmu mazināšanai Eiropā, intervijā Latvija Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

Turcija ir atslēgas valsts bēgļus krīzes risinājumam, un to parāda pēdējā laika Eiropas līderu vizītes Turcijā, norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons.

Viņš skaidro, ka līdz ar finansējumu tiks izveidota rīcības komiteja, kas izvērtēs projektus, piemēram, par bēgļu izmitināšanas infrastruktūras uzlabošanu vai humanitārās palīdzības sniegšanu. Tajā būs arī Latvijas pārstāvis.

Ministrijas pārstāvis piebilst, ka lielais mērķis ir mēģināt risināt problēmu iespējami tuvu tām vietām, no kurām bēgļi nāk. Un šāds risinājums noteikti varētu mazināt arī bēgļu straumes uz Eiropu, piekrīt Ilmārs Mežs.

Bieži vien bēgļi, nonākot citās valstīs, ir bezcerīgā situācijā – dzīvo antisanitāros apstākļos un bez iespējām nopelnīt naudu. Tāpēc ES ir būtiski nākt soli pretī Turcijai un Libānai un palīdzēt risināt šajos jautājumos.

“Domāju, ka liela daļa no šiem cilvēkiem nevēlas apdraudēt savu dzīvību un sēsties kādā laiviņā, maksāt kontrabandistam par sevis pārvešanu, tad, nonākot Grieķijā, vēl paiet laiks, kamēr viņi tiek reģistrēti,” saka Mežs. Viņš norāda, ka bēgļiem būtiski šo laiku pavadīt valstīs tuvu savām zemēm.

Kā otru aspektu viņš min mobilās reģistrēšanas punktius Grieķijā un Itālijā, kur tie pilnvērtīgi darbu nespēj veikt, jo ir vien 10% no nepieciešamā.

Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) piekrīt, ka mērķis ir apturēt bēgļu plūsmu uz Eiropu. Viņš uzsver, ka šis finansējums – kopumā trīs miljardi eiro no ES –  paredz saistības arī Turcijas pusei. Piemēram, nodrošināt krasta apsardzi, uzlabojot sadarbību starp Grieķijas un Turcijas robežsargiem, arī nodrošinot robežkontroli ar Bulgāriju, kas ir bēgļu sauszemes ceļš. Tāpat mērķis ir samazināt kontrabandistu iespējas nelegāli pārvietot personas no Turcijas.

Ministrs arī uzsver, ka bēgļu krīze nav tikai Turcijas problēma, bet arī ES. Viņš arī atzīst: “Visu laiku mēs esam cīnījušies ar sekām, un tas ir viens no veidiem, kā sākt cīnīties ar cēloņiem.”

“Plāns sākas ar 1.janvāri. Tas nozīme, ka man kā iekšlietu ministram svarīgi, lai ar 1.janvāri pirmkārt tiktu maksimāli ierobežotas iespējas kontrabandistiem pelnīt uz šo cilvēku traģēdijas rēķina. (..) Pārliecība varēs būt, kad redzēsim pirmos rezultātus,” sacīja Kozlovskis.

To, vai šī iecere darbojas, redzēsim pēc pāris mēnešiem, piebilda ministrs.

Ziņots, ka Latvijas valdība piektdien, 27.novembrī, vienojās par finansiālās palīdzības piešķiršanu Turcijai 4,3 miljonu eiro apmērā bēgļu krīzes dēļ. Šāds maksājums būs jāveic divu gadu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti