Spēcīgos plūdos un dubļu nogruvumos aizvadītajā diennaktī Turcijā bojā gājuši seši cilvēki, bet vairāki pazuduši bez vēsts. Plūdus izraisīja plašas lietavas, kas piemeklēja vairākas provinces Melnās jūras piekrastē. Sagruva ēkas un tilti, simtiem mājsaimniecību palika bez elektrības. Daudzviet cilvēkus evakuēja ar helikopteriem no applūdušu ēku jumtiem.
Kamēr Turcijas ziemeļos sākušies plūdi, tikmēr valsts dienvidrietumos ugunsdzēsēji vēl joprojām dzēš savvaļas ugunsgrēkus Muglas provincē, kas ir tūristu iecienīta teritorija pie Egejas jūras. Kopš 28. jūlija Turcijā vairāk nekā 200 mežu ugunsgrēku laikā gājuši bojā astoņi cilvēki un neskaitāmi dzīvnieki, bet tūkstošiem nācies evakuēties.
Pagājušajā diennaktī lietus lijis arī Grieķijā. Kaut arī tas uzlabojis situāciju, tur vēl joprojām simtiem ugunsdzēsēju cīnās ar liesmām. Pēdējo divu nedēļu laikā tur izdeguši gandrīz 100 000 hektāru, atstājot aiz sevis upurus un plašus postījumus.
“Ir ļoti svarīgi, ka cērtam kokus. Ja mēs nepalīdzēsim notīrīt ceļus, lai ugunsdzēsēji varētu iekļūt mežā un nodzēst uguni, kas tad notiks? Ugunsdzēsēju ir ļoti maz, viņi nevar tikt galā, mēs esam viņiem vajadzīgi. Mēs darām visu iespējamo,” stāsta vietējais iedzīvotājs Dimitris.
Ar liesmām cīnās arī Itālijas dienvidos. Paredzams, ka ugunsgrēki turpināsies, ņemot vērā rekordaugsto gaisa temperatūru. Piemēram, Sicīlijā tā sasniedza 48,8 grādus pēc Celsija.
Krievijā ugunsgrēki īpaši smagi skāruši Sibīrijas ziemeļu daļu, un Jakutijas iedzīvotāji ziņo par veselības problēmām, kas radušās, saskaroties ar ugunsgrēku radītajiem dūmiem.
“Es pastāvīgi klepoju, man sāp acis, man sāp galva. Veci cilvēki jūtas vēl sliktāk, īpaši tie, kuriem ir sirds problēmas, vai tie, kam ir elpošanas problēmas,” secina Jakutskas iedzīvotāja Tatjana Fetisova.
Plaši ugunsgrēki šobrīd plosās arī Āfrikas kontinenta ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, arī daudzviet Ziemeļamerikā, īpaši smagi skarot ASV štatus Kaliforniju un Montānu.
Plašas teritorijas deg arī Dienvidamerikā, piemēram, Bolīvijā un Brazīlijā. Zinātnieki brīdina – ja valstu vadītāji nelems par pamatīgām pārmaiņām, kas varētu palēnināt straujās klimata izmaiņas, šādi ekstremāli laikapstākļi kļūs arvien biežāki un postošāki.
