Jau vairākas nedēļas tiek saņemtas ziņas par plašajiem mežu ugunsgrēkiem Sibīrijā. Jaunākā informācija liecina, ka pašlaik ugunsgrēki ir pārņēmuši vairāk nekā trīsarpus miljonus hektāru. Salīdzinājumam – šī platība ir aptuveni tikpat liela kā Beļģija. Spēcīgais vējš daudzviet veicina liesmu izplatīšanos, masveidā iet bojā dzīvnieki, bet daudzās pilsētas nākas samierināties ar spēcīgu piedūmojumu.
Trauksmi par šiem ugunsgrēkiem un varas iestāžu pasīvo reakciju ceļ gan vietējie iedzīvotāji, gan vides aizstāvības organizācijas, gan arī aktīvisti Krievijā un ārpus tās robežām. Līdz jūlija beigām petīciju, pieprasot nodzēst Sibīrijas ugunsgrēkus, bija parakstījuši gandrīz 800 tūkstoši cilvēku.
Reaģējot uz notikušo, Krievijas valdība sākotnēji paziņoja, ka cilvēku dzīvībai šie ugunsgrēki briesmas nerada. Ārkārtas situāciju ministrija visai sarkastiski bija apgalvojusi, ka neliels piedūmojums ar deguma smaku neesot bīstams. Vēlāk gan tika pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas situāciju piecos apgabalos. Turklāt, atbildību par ugunsgrēku dzēšanu Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs uzvēlis uz reģionu vadītājiem:
''Katra federālā subjekta vadītājam, katram gubernatoram šī situācija ir jāpārņem personiskā kontrolē. Nevis runāt kaut kādas vispārīgas frāzes vai rādīt ar pirkstu gaisā, bet gan personiski nodarboties ar šo jautājumu. Protams, atbalsts ir nepieciešams, un es prasu pārbaudīt situāciju uz vietas. Ārkārtas situāciju ministrijai ir jāiesniedz ziņojums valdībai, lai stiprinātu grupējumu un iespēju robežās palīdzētu tiem reģioniem, kuri atrodas vissarežģītākajā situācijā. Tas būtu taisnīgi, un tas ir jāizdara.''
Daudzi eksperti norāda, ka valdības reakcija ir ļoti novēlota un tagad daudzos ugunsgrēkus apdzēst tiešām nav iespējams. Turklāt
par visai cinisku nosaukta Krievijas prezidenta Vladimira Putina reakcija, izsakot līdzjūtību Grieķijai par 50 ugunsgrēkos gājušiem cilvēkiem un piedāvājot sniegt Atēnām palīdzību ugunsgrēku dzēšanā, faktiski gan piemirstot par Sibīriju.
Līdz šim daudzu reģionu vadītāji bija pieņēmuši lēmumus nedzēst ugunsgrēkus, atsaucoties uz Vides ministrijas 2015. gadā izdotu rīkojumu. Proti, cīņu ar uguni tā dēvētajās kontroles zonās var neuzsākt, ja tā neapdraud apdzīvotas vietas vai ekonomikai nozīmīgus objektus un gadījumā, ja prognozētās dzēšanas izmaksas pārsniedz prognozējamos zaudējumus. Šāda situācija ir arī vairākos šogad uguns visvairāk skartajos reģionos. Visai plašu rezonansi medijos izsauca Krasnojarskas apgabala gubernators Aleksandrs Uss, kurš uguns dzēšanu salīdzinājis ar aisbergu sildīšanu ziemas laikā.
''Šādas situācijas ir bijušas gan pirms 100, gan 300, gan 500 gadiem. Ja, piemēram, mums ziemā ir auksti un sākas putenis, nevienam taču neienāk prātā sildīt aisbergus, lai mums kļūtu siltāk. Šādu līdzību var attiecināt arī uz mežu ugunsgrēkiem kontroles zonā. Runa nav tikai par valdību, bet arī par to, ka šī ir parasta dabas parādība, ar kuru cīnīties ir bezjēdzīgi un varbūt pat kaitīgi,'' izteicies Uss.
Neilgi pēc šiem izteikumiem arī Krasnojarskas apgabalā ugunsgrēku dzēšanai ir piesaistīta gan īpaša lidmašīna, gan vairāki simti ugunsdzēsēju no citiem reģioniem.
Tikmēr vides aizstāvības organizācijas „Greenpeace Krievija” ugunsgrēku novēršanas nodaļas vadītājs Grigorijs Kuksins norāda, ka patiesībā šī gada ugunsgrēku apmēri tiešām nav nekas ārkārtējs – tie ir tikai nedaudz lielāki nekā pērn. Kuksins piekrīt, ka aptuveni 10 procentos gadījumu, īpaši arktiskajā reģionā, ugunsnelaimēs var būt vainojami dabiskie apstākļi, piemēram, sausie negaisi ar zibeni bez lietus. Un, lai arī gaisa temperatūra ar katru gadu visā pasaulē kļūst augstāka, pārsvarā ugunsgrēki aizsākas cilvēku vainas dēļ. Pēc „Greenpeace” pārstāvja vārdiem, par spīti varas iestāžu centieniem situāciju kontrolēt, daudzas problēmas joprojām nav atrisinātas.
''Sistēmiskās problēmas saglabājas. Joprojām saglabājas milzīgs apjoms neizmantotu un nepieprasītu lauksaimniecības zemju. Tāpat neatrisināts ir jautājums par mežu aizsardzības dienestu un ugunsdzēsības dienestu nepietiekamo finansējumu. Reģionos šiem dienestiem aprīkojumu, tehniku, personālu un finansējumu vajadzētu palielināt vismaz desmit reižu. Tas viss ir jārisina. Un ir jāattīsta brīvprātīgo ugunsdzēsēju tīkls. Pašlaik uz papīra Krievijā ir aptuveni miljons brīvprātīgo ugunsdzēsēju. Ja tā būtu patiesība, mēs šeit par to nerunātu,'' klāsta Kuksins.
Atsevišķi eksperti un amatpersonas arī pieļauj, ka daudzās vietās ugunsgrēki izraisīti speciāli, jo kādam tas varētu būt izdevīgi, piemēram, lai slēptu mežu nelegālu izciršanu.
Ugunsdzēsības eksperts Sergejs Nazarovs izdevumam „MK” savukārt izsaka pieņēmumu, ka ar speciālu dedzināšanu var arī veicināt mežu izciršanu nākotnē. Tas tāpēc, ka daudzos ugunsgrēkos uguns pārvietojas pa koku galotnēm, bet stumbri un koksne faktiski netiek bojāta. Tā kā pati tā atjaunoties nespēšot, to ir iespējams lieliski nocirst un tālāk apstrādāt.
Kā liecina meteoroloģiskās prognozes, tuvākajā laikā Sibīrijā laikapstākļi ievērojami nemainīsies un lietus nav gaidāms. Piedūmojums jau ir sasniedzis Mongolijas galvaspilsētu un tiek prognozēts, ka šajās dienās sasniegs arī Aļasku. Taču atšķirībā no dažu gadu senas pagātnes, kad ugunsgrēku radītie dūmi sasniedza arī Krievijas galvaspilsētu Maskavu, šoreiz šāds scenārijs tiek uzskatīts par maz ticamu.
