“Jein”. Šis ir vārds vācu valodā, kas nozīmē “jā” un “nē” vienlaikus. To lieto, kad uz jautājumu nav iespējams atbildēt, neizplūstot garos papildus paskaidrojumos. Formāli “jā”, bet neformāli drīzāk “jein” ir arī akcepts, kādu Lielajai koalīcijai Vācijā ar Angelu Merkeli priekšgalā iekšējā referendumā nupat devuši sociāldemokrātu biedri. 66 procenti nobalsojuši “par”.
Ne aplausu, ne uzvaras noskaņojuma, vien dažas lietišķas frāzes. Tā tik ilgi gaidītā balsojuma rezultāti svētdienas rītā tika paziņoti sociāldemokrātu galvenajā mītnē Berlīnē.
Drīzāk baiļu, ne pārliecības ietekmē – tā pieņemts šis lēmums. Sociāldemokrātu vadība, vedot koalīcijas sarunas, mēnešiem ilgi baidījusies pati no saviem biedriem un viņu iespējamā noraidījuma šajā balsojumā.
Bailes no soda negatīva balsojuma veidolā bija arī pamatiemesls, kādēļ no partijas vadības un nolūkotā ārlietu ministra posteņa bija spiests atteikties Martins Šulcs. No 463 tūkstošiem sociāldemokrātu balsotāju baidījusies arī Angela Merkele.
Savukārt paši balsotāji – no riska, ka partija piedzīvos pilnīgu sakāvi, ja tomēr nāktos rīkot pirmstermiņa vēlēšanas. Ilgie baiļu laiki nu ir galā. 14. martā Vācijas Bundestāgs balsos par jaunās valdības apstiprināšanu. Laiks ķerties pie darba, saka Angela Merkele:
''Ar daudziem projektiem, kas saistīti ar to, lai veidotu nākotnes darbavietas. Lai mēs varētu saglabāt savu labklājības līmeni. Bet arī - lai dzīves apstākļi iedzīvotājiem visā Vācijā tiktu nodrošināti vienlīdz augstā līmenī.''
Tomēr - kas īsti šī būs par valdību? Vai kārtējā, kurā dominēs Angela Merkele, vai tomēr kāda gluži citādi, jo sociāldemokrāti šoreiz uz spēles likuši pārlieku daudz –, to prognozēt pāragri.
''Mums noteikti vajadzīgi jauni formāti. Sociāldemokrāti nedrīkst samierināties ar visu, ko liek priekšā. Jācenšas, lai mēs koalīcijā paliktu redzami. Nedrīkstam vienmēr ieturēt maigu kursu. '' - Tā Vācijas sabiedriskajai televīzijai nesen norādīja Sociāldemokrātiskās partijas ģenerālsekretārs Larss Klingbeils. Jau iezīmējušies pirmie būtiskākie viedokļu atšķirību punkti. Piemēram, investīcijas militārajā jomā. Kristīgo demokrātu savienības frakcijas vadītājs Folkers Kauders ir pārliecināts, ka koalīcija īstenos ASV prezidenta Donalda Trampa prasību militāro budžetu pakāpeniski palielināt līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Tikmēr sociāldemokrātu frakcijas vadītāja Andrea Nālesa uzskata: tas nedrīkst notikt. Koalīcijas līgumā šis punkts neesot tik strikti atrunāts.
Tomēr vienoti nav arī paši sociāldemokrāti. Vēl vairāk – partija joprojām ir bez īstas vadības.
Pēc Martina Šulca aiziešanas vadību pārņēmušais Olafs Šolcs ir tikai partijas priekšsēdētāja vietas izpildītājs. Vissteidzamākais uzdevums: partijai jāizvirza ministru amata kandidāti. Trīs vīrieši, trīs sievietes – pagaidām tas ir vienīgais, kas zināms oficiāli. Visticamāk, Vācijas ārlietu ministrs vairs nebūs Zigmars Gabriels. Viņa vietā varētu stāties līdzšinējais tieslietu ministrs Heiko Māss vai pašreizējā ģimenes lietu ministre Katrina Bārlija.
Tikmēr jaunākās aptaujas liecina: pēc pēdējā laika dziļā kritiena, dažviet Vācijā popularitātes ziņā noslīdot pat zem partijas “Alternatīva Vācijai”, atbalsts sociāldemokrātiem sācis nedaudz pieaugt.
