Spekulācijas par Grieķijas izstāšanos no eirozonas ar jaunu sparu uzvirmoja svētdien pēc tam, kad žurnāls „Der Spiegel”, atsaucoties uz Vācijas valdībai tuvu stāvošiem avotiem, ziņoja, ka Berlīne Grieķijas aiziešanu no eirozonas uzskata par „gandrīz neizbēgamu”, ja parlamenta vēlēšanās uzvarēs galēji kreisā partija „Syriza” un tās līderi Aleksis Ciprs vadīs valdību, un attieksies no budžeta disciplīnas un neatmaksās valsts parādus.
Saskaņā ar „Spiegel” ziņoto, gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan finanšu ministrs Volfgangs Šoible tagad uzskata, ka Grieķijas izstāšanās būtu „paciešama” un eirozona ar to tiktu galā, jo monetārā savienība pēdējos pāris gados īstenojusi reformas, kam vajadzētu nodrošināt tās stabilitāti. Piemēram, izveidots eirozonas pastāvīgais glābšanas fonds un banku savienība.
Merkeles un Šobiles biroji žurnāla ziņoto nav apstiprinājuši, bet nav arī nolieguši. Vācijas valdības oficiālā nostāja ir, ka tā vēlas Grieķijas palikšanu eirozonā.
„Mēs vēlamies, lai Grieķija paliek [eirozonā]. Grieķijas izstāšanās maksātu daudz naudas, un tas arī anulētu četrus gadus īstenotās reformas šajā valstī. Tāpēc mēs ceram, ka vēlēšanu rezultāti būs tādi, kas ļaus Grieķijai palikt uz proeiropeiskā ceļa,” sacīja deputāts no Merkeles vadītās Kristīgo demokrātu partijas Ralfs Brinkhauss.
Arī ekonomikas ministrs Zigmars Gabriels uzstāja, ka mērķis ir Grieķijas palikšana eirozonā. Bet viņš arī paziņoja, ka Atēnām ir jāturas pie reformu programmas, piebilstot, ka monetārā savienība ir kļuvusi stabilāka un to nevar „šantažēt.”
Tomēr ziņotais par to, ka Merkeles nostāja attiecībā uz Grieķijas izstāšanos esot kļuvusi pielaidīgāka, Vācijā izraisījis plašas debates. Piemēram, opozīcijā esošās galēji kreisās partijas „Die Linke” vadītājs Bernds Riksingers apsūdzēja kancleri par mēģinājumu ietekmēt Grieķijas parlamenta vēlēšanu iznākumu. Viņš norādīja, ka izvēlē ir jāizdara grieķu vēlētājiem un, ja viņi izvēl partiju „Syriza”, tad šis lēmums ir jāciena.
Arī vairāki Vācijas laikraksti pauda uzskata, ka šis ir politiski riskants mēģinājums ietekmēt Grieķijas vēlēšanas, lai izdarītu spiedienu uz grieķiem un galēji kreisās partijas līderi Cipru, kurš solījis izbeigt bargas taupības politiku. Konservatīvais vācu laikraksts „Die Welt” brīdināja, ka šāda taktika var izraisīt pretēju reakciju. Proti, tā varētu veicināt grieķu neapmierinātību ar Vāciju un līdz ar to audzēt atbalstu Cipram un viņa partijai, spekulē izdevums.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas janvāra pēdējā svētdienā. Aptaujas liecina, ka šobrīd uzvarētu līdz šīm opozīcijā esošā galēji kreisā partija „Syriza”. Grieķijas premjera Antona Samara konservatīvo partija „Jaunā demokrātija” atpaliek par 3-6 procentpunktiem. „Syriza” līderis Ciprs nevēlas, lai Grieķija izstājas no eirozonas, taču vēlas mainīt aizdevuma programmas nosacījumus un atteikties no sāpīgās stingrās taupības politikas. Ciprs paziņojis, ka viņa partijas uzvara aizsāktu „nepieciešamās izmaiņas” Eiropā.
Tikmēr Francijas prezidents Fransuā Olands, kura valsts pēdējā laikā nav visai sekmīga eirozonā noteikto Māstrihtas kritēriju izpildē, šodien sacījis, ka Grieķija pati var noteikt savu likteni, tomēr tai jāatceras savas saistības pret Eiropas Savienību:
"Grieķija ir demokrātiska valsts, un tās pilsoņi var izvēlēties, ko viņi grib. Taču viņu ievēlētajiem vadītājiem būs jārespektē saistības, ko uzņēmusies valsts."
Diskusijās iesaistījās arī Eiropas Komisija. Kaut arī tā paziņoja, ka nepiedalīsies spekulācijās par Grieķijas izstāšanos no eirozonas, vienlaikus tā uzsvēra, ka valsts dalība vienotās valūtas blokā ir negrozāma.
"Ja ir runa par plašāku eirozonas raksturojumu, Lisabonas līguma 140. panta trešais punkts paredz, ka kļūšana par eirozonas dalībvalsti ir negrozāma," norādīja Eiropas Komisijas preses pārstāvis Margaritis Šins.
.
