Mēnešiem ilgi Merkele bija vilcinājusies atbildēt uz jautājumu, ko nolēmusi darīt: palikt vai aiziet. Visticamāk, tā nebija politiski aprēķināta koķetēšana. Viņa patiesi nespēja izšķirties.
Pārdomās Angela Merkele esot pavadījusi neskaitāmas stundas, lēmums nācis grūti. Nākamās vēlēšanas Vācijā būšot smagākas nekā jebkad agrāk, gaidāmi strīdi un sadursmes. Pat to labi apzinādamās, viņa vēloties turpināt «kalpot Vācijai» arī ceturto termiņu.
Kopš Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā pār kanclera namu Berlīnē nolijis vesels komplimentu lietus no aizjūras. Piemēram, kā rakstīja laikraksts «The New York Times», liberālajiem Rietumiem pasaulē nu esot atlicis vairs tikai viens aizstāvis – tā esot Angela Merkele. Izcila politiķe, ja es būtu vācietis, es par viņu balsotu, - tā savukārt atvadu vizītē Berlīnē Merkeli cildināja aizejošais ASV prezidents Baraks Obama.
Atzinīgos vērtējumus Merkele uztverot kā pagodinājumu. Tai pašā laikā šie komplimenti esot arī groteski un uz robežas ar absurdu, viņa izteikusies. Neviens cilvēks viens pats, lai cik pieredzējis, nevarot būt tik ietekmīgs, lai lietas pasaulē spētu vērst uz labu, un nepavisam jau ne Vācijas kanclers.
Pārfrāzējot varētu arī sacīt: lai kā vēlētos, neviens cilvēks nav neaizvietojams un nevar bezgalīgi tikt ievēlēts Vācijas kanclera amatā. Pat Angela Merkele ne.
Tomēr pagaidām Angela Merkele vēl ir neaizstājama.
Vārdi, ar kuriem Merkeles gatavību vēlreiz cīnīties par kanclera krēslu apsveica pašas partijas kolēģi, protams, bija silti un pieklājīgi. Taču satura tajos bija maz. Vēstījumi aprobežojās ar tādām frāzēm kā: mēs jau nojautām, ka viņa lems šādi, labi, ka beidzot ir skaidrība.
Bet vai tiešām ir labi, ka Merkele ir gatava atkal kandidēt? Un ja labi, tad kam tas ir labi? Viņai pašai? Kristīgo demokrātu partijai? Vācijas sabiedrībai? Eiropai? Par to pagaidām ir maz informācijas. Pašiem kristīgajiem demokrātiem šos jautājumusi nemaz nav vērts sev uzdot, jo: kas gan no tā mainīsies?
Jau sešpadsmit gadus vadot Kristīgo demokrātu partiju, pati Merkele ir gādājusi par to, lai «jaunas maiņas» nebūtu. Viņa nekādi nav centusies panākt, lai neaizstājamajai kanclerei tāda tiktu audzināta. Partijā nebūt netrūkst neapmierināto ar Merkeles politiku, tās rindas ir sašķeltas.
Taču ir skaidrs, ka alternatīvas figūras, ar kuru kā kandidātu doties uz vēlēšanām, partijas piedāvājumā nav.
