Šī bija pirmā Vācijas un Francijas līderu kopīgā uzruna EP kopš 1989. gada. Kā bija gaidāms, tās centrā bija pašreizējā migrācijas krīze.
Kad Francija un Vācija nespēj sadarboties, visa Eiropa cieš no sekām. Savukārt, ja tās var vienoties, tad kompromiss parasti ir labs. Tā, atklājot EP plenārsēdi, sacīja tā priekšsēdētājs vācietis Martins Šulcs. Tieši viņš ierosināja un panāca Vācijas kancleres Merkeles un Francijas prezidenta Olanda kopīgu uzstāšanos Strasbūrā. Līdzīgi 1989. eiroparlamentāriešus uzrunāja toreizējie līderi Fransuā Miterāns un Helmuts Kols.
Kā bija sagaidāms, Merkele un Olands galvenokārt runāja par pašreizējo migrācijas vilni. Francijas prezidents uzsvēra, ka eiropiešiem nebūtu jāļaujas bailēm un nebūtu jāsadalās un jānorobežojas šo baiļu dēļ. Tikai vienota Eiropa esot atbilde pašreizējiem izaicinājumiem.
Olands uzsvēra, ka esot nepieciešama Šengenas zonas darbības uzlabošana, jo atgriešanās pie nacionālām robežām būtu katastrofa. Ir vajadzīga arī kopējā patvēruma sistēma, lai tiktu galā ar esošo situāciju.
Arī Vācijas kanclere piebilda, ka ir nepieciešamas izmaiņas tā dēvētajos Dublinas noteikumos. Tie paredz, ka bēgļiem ir jāpaliek tajā Eiropas valstī, kur viņi vispirms ir ieradušies. Tomēr Merkele neprecizēja, kas īsti būtu maināms.
"Mums ir jāraugās uz iebraucējiem kā uz cilvēkiem, nevis cilvēku masu, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir tiesības palikt vai ne," sacīja Merkele. Tāpēc humāno noteikumu ievērošana patvēruma lūgumu izskatīšanā ir absolūti nepieciešama. "Mēs esam to parādā paši sev," piebilda kanclere.
Viņa uzsvēra nepieciešamību risināt problēmu cēloņus, palīdzot Eiropas kaimiņvalstīm. Tikai tā būšot iespējams apturēt bēgļu plūsmu.
Tomēr ne visi EP bija vienisprātis ar abiem līderiem. Eiropas Konservatīvie un reformisti, kurus pārstāv arī deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvenība), uzskata, ka pārlieku liels uzsvars uz pāris cilvēkiem neko labu Eiropai nedara.
"Zīmīgi, ka šo divu Eiropas valstu līderu tikšanās ir nozīmīgāka nekā vakardienas [Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda] Tuska un [Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana-Kloda] Junkera uzrunas par Eiropadomes darba rezultātiem. Tas rāda to, kas patiesībā valda Eiropā. Pārāk liels pārsteigums, protams, tas nav ne politologiem, ne politikas ekspertiem, ne politiķiem.
Bet domāju, ka visiem Eiropas Savienības pilsoņiem tā ir zīme, kas Eiropas Savienībā lemj par būtiskām lietām un šeit painformē dažreiz - apmēram reizi 25 gados, kas īsti ir sagaidāms," teica Zīle.
Savukārt Krišjānis Kariņš ("Vienotība"), kurš pieder pie tās pašas politisko partiju grupas kā Merkele, nav tik kritisks un domā, ka kopīgā lielo valstu pozīcija Eiropai šobrīd ir nepieciešama.
"Ir vajadzīgs tāds kopsaucējs, kas vienotu - nevis meklētu vainīgo, bet meklētu kopējus risinājumus. Un, ja Vācija un Francija kā mūsu divas vislielākās [Eiropas Savienības] dalībvalstis vienojas par kādu pieeju, kas nav diskriminējoša pret pārējām dalībvalstīm, tai skaitā pret Baltijas valstīm, tad jau cerība ir liela," teica Kariņš.
Mazāk pamanīta EP palika Spānijas karaļa Filipes uzruna, kas notika vien pāris stundas agrāk. Arī viņš aicināja eiropiešus neaizmirst par savām vērtībām un būt pašpārliecinātākiem par sevi.
