Merkele un Makrons paraksta Vācijas - Francijas sadraudzības līgumu

Vācija un Francija parakstījušas sadraudzības līgumu, kas paredz stiprināt politiskās, ekonomiskās un militārās attiecības, lai varētu labāk reaģēt uz izaicinājumiem Eiropas Savienībā, īpaši kad Lielbritānija gatavojas pamest bloku un papildu spiedienu izdara arī populistisko spēku līderi Eiropā.  

ĪSUMĀ:

  • Vācijas un Francijas sadarbības līgumā runā par „kopīgas militārās industrijas” veidošanu.
  • Francijas galēji labējo līdere Lepēna: Līgums ļaujot atteikties no Elzasas par labu Francijai.
  • Arī Vācijas galēji labēji sadarbību ar Franciju uzlūko ar kritiku.
  • Makrons aizstāv abu valstu sadarbību.
  • Līguma parakstīšanas vieta pulcējās arī simtiem protestētāju.

Saskaņā ar otrdien noslēgto līgumu Parīzes un Berlīnes attiecības pāriet jaunā līmenī, lai abas valstis un Eiropa varētu pēc iespējas efektīvāk reaģēt uz 21. gadsimta izaicinājumiem.

Merkele un Makrons paraksta Vācijas - Francijas sadraudzības līgumuHardijs Ventnieks

Abas puses sadraudzības līgumā runā par „kopīgas militārās industrijas” veidošanu. Šo aspektu izcēlusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Parādās tādi jēdzieni kā „kopīgās militārās kultūras” izveidošana un „Eiropas armijas radīšana”.

Galējie labēji noskaņotā Francijas Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna uzskata, ka šī vienošanās pārkāpj teritorijas suverenitāti, jo Makrons gatavojoties par labu Vācijai atteikties no Elzasas provinces.  Tāpat Lepēna uzskata, ka Berlīne un Parīze  vēl arī gatavojoties dalīt ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles vietu.

Uz to Francijas prezidents Emanuels Makrons norādīja, ka „ikviens, kurš nenovērtē franču-vācu izlīgumu, […] nedarbojas tautu interesēs, kuras šī persona pati reiz solījusies aizstāvēt”.

Arī Vācijas galēji labēji noskaņotais spēks šo sadarbību ar Franciju uzlūko ar kritiku. Partijas „Alternatīva Vācijai” līdzpriekšsēdētājs Aleksandrs Gaulands uzskata, ka abas puses meklējot iespēju izveidot ko pārāku par Eiropas Savienību institūciju.

Vienlaikus politiķis pārliecināts, ka vispirms vajag naudu ieguldīt savā valstī, nevis pieļaut situāciju, kad Makronam dota iespēja attīstīt Franciju par vācu nodokļu maksātāju naudu.

Šos pārmetumus kategoriski noraidījis Francijas līderis.  

Pirmoreiz šāds līgums starp Franciju un Vāciju tika parakstīts Āhenē, 1963. gadā. Tā ir vieta, kuru uzskata par Eiropas vienotības simbolu un, tur arī otrdien tika noslēgta vienošanās starp valstīm, ko parakstīja Merkele un Makrons.

Vietā, kur pirms 56 gadiem tikās Francijas prezidents Šarls de Golls un toreizējais pirmais Vācijas Federālās Republikas kanclers Konrāds Adenauers, otrdien pulcējas arī vairāki simti protesta dalībnieku, kuri iebilda pret to, ka Makrons un Merkele stiprina abu valstu sadarbību.

Policijas ziņojumā norādīts, ka kopumā bija saskaņotas četras demonstrācijas. Neviena no partijām - ne labējie, ne kreisie - nebija pārstāvēta, neskatoties uz to, ka tieši šo politisko spēku aktīvisti izrādīja lielāko neapmierinātību.

Vācijas varasiestādes vērš uzmanību uz to, ka viena no demonstrācijā bija tā dēvēto „dzelteno vestu” kustības rīkotā akcija, kurā piedalījās aptuveni 120 cilvēki. Taču kopumā lielākā daļa cilvēku, kas Āhenē piedalījās protestā, bija vidusšķiras pārstāvji, kurus nomāc dažādas ekonomiskās grūtības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt