Taču uzvaras prieku mazina līdzšinējo koalīcijas partneru - Brīvo demokrātu - sakāve un iespējamā neiekļūšana parlamentā. Līdz ar to arvien vairāk ekspertu sliecas domāt, ka tiks veidota labēji kreisā lielā koalīcija.
„Tas ir lielisks rezultāts. Nākamajos četros gados mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai tie Vācijai būtu veiksmīgi gadi. Pašlaik ir pa agru teikt, kā mēs virzīsimies uz priekšu. Par to mēs runāsim rīt, kad būs zināmi galīgie rezultāti, bet šodien ir iemesls svinībām, jo mēs esam padarījuši lielisku darbu,” tā uzreiz pēc vēlētāju aptauju rezultātu apkopošanas sacīja Angela Merkele.
Tā kā Kristīgo demokrātu savienībai nav izdevies iegūt tik daudz balsu, lai vieniem veidotu koalīciju, tad gaidāms ļoti smags tās veidošanas process.
Vācijas kancleres Angela Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) ieguvuši 41,5% vēlētāju atbalsta, kas ir konservatīvo labākais rādītājs pēdējos 23 gados.
Savukārt Merkeles vadīto kristīgo demokrātu pašreizējais koalīcijas partneris - liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) - cietusi lielu sakāvi un nav pārvarējusi iekļūšanai Bundestāgā noteikto piecu procentu barjeru. Par FDP nobalsojuši tikai 4,8% vēlētāju, kas nozīmē, ka kanclerei būs jāmeklē jauns koalīcijas partneris.
Pašreiz opozīcijā esošie sociāldemokrāti ieguvuši 25,7% balsu, "zaļie" ieguvuši 8,4% balsu, bet kreiso ekstrēmistu partija "Kreisie" ("Die Linke") - 8,6% balsu.
Gada sākumā izveidotā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" ("Alternative für Deutschland" - AfD) ieguvusi 4,7% balsu un nav iekļuvusi Bundestāgā.
Vācijas parlamenta apakšpalātā nebūs pārstāvēta arī Pirātu partija, kurai izdevies iegūt 2,2% balsu, un Vācijas galēji labējā Nacionāldemokrātu partija (NPD), kas ieguvusi tikai 1,3% balsu.
