Arī Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka Vladimiram Putinam ir svarīga loma šajā konfliktā. Viņa sazvanījusies ar Krievijas prezidentu par situāciju uz Baltkrievijas un Polijas robežas.
Merkele uzsvēra, ka Baltkrievijas režīma īstenotā migrantu instrumentalizācija ir necilvēcīga un nepieņemama, un lūdza prezidentu Putinu to ietekmēt. Saskaņā ar Kremļa atstāstīto – pēc sarunas Putins ieteicis Eiropai pa tiešo runāt ar Minsku.
Merkele situāciju uz Baltkrievijas robežas pārrunā ne tikai ar Putinu, bet tagad arī ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu. Tieši šobrīd šīs sarunas notiek.
Latvijas premjeram Krišjānim Kariņam pirms stundas sākusies tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Tās ir Merkeles atvadu vakariņas, uz kurām uzaicināts Kariņš un arī Portugāles premjers. Tā ir lieliska iespēja neformālā atmosfērā pārrunāt šos jautājumus.
Jau pa dienu Kariņam bija vairākas tikšanās ar Vācijas politiķiem, kurā pārrunātais liecina, – Vācijā ir izpratne, ka notikumi uz Baltkrievijas robežas notiek ar Putina svētību un ka tā nav tikai Latvijas, Lietuvas un Polijas problēma, bet uzbrukums ES ārējai robežai. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss aicināja ieviest jaunas ES sankcijas pret Baltkrieviju, kas būtu jau piektā sankciju kārta.
Vai Vācijai tiek lūgta arī kāda konkrēta palīdzība situācijas normalizēšanai uz Baltkrievijas robežas? “Mums šobrīd specifisku palīdzību [nevajag]. Mēs ļoti profesionāli paši tiekam galā. Galvenais ir, ka mēs kā ES varam uzrunāt trešās valstis risināt izcelsmes valsts problēmu, risināt aviokompāniju piedalīšanos šajā Baltkrievijas procesā. Jo baltkrievi var ievest cilvēkus, tikai pateicoties tam, ka aviokompānijas viņus pārvadā un ka izcelsmes valstis to pieļauj. Tas ir tas, kur Eiropai ir liela loma. Tā ir Eiropas atbilde šim – mēs te neesam vieni,” sacīja Kariņš.
Protams, arī Vāciju vistiešākajā veidā skar Aleksandra Lukašenko režīma hibrīduzbrukums, jo pārsvarā visi robežas šķērsotāji tālāk vēlas doties uz Vāciju.
Ar Merkeli tiek pārrunāta ne tikai situācija uz Baltkrievijas robežas, bet arī enerģētikas attīstība un klimata politika. Latvijas premjers Merkelei uz atvadām uzdāvināja dzintara krelles ar sudrabu.
Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja, ka Latvija gatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem uz robežas ar Baltkrieviju. Viņš arī sacīja, ka armijai jābūt gataviem ļoti sliktiem scenārijiem, tostarp tādam migrantu skaitam, kāds patlaban ir pie Polijas robežas ar Baltkrieviju.
Vienlaikus Kučinskis atklāja, ka no Latvijā ielaistajiem migrantiem 18 ir labprātīgi parakstījuši dokumentus par atgriešanos savā mītnes zemē un viņi turp arī nosūtīti. Tomēr precīzas valstis politiķis nenosauca.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
