Atbildot uz vācu ziņu aģentūras DPA jautājumu, vai saistībā ar parādsaistību krīzi un ilgstošo recesiju kādai valstij nāksies pamest eirozonu, Merkele sacīja: "Nē, es to neparedzu."
Paužot uzskatu par nepieciešamību īstenot lielāku fiskālo disciplīnu, strukturālās reformas un stiprināt konkurētspēju, kanclere norādīja: "Mums visiem kopīgi jākļūst labākiem un tam mums nepieciešama Eiropas vienotība."
Merkele jau ilgstoši aicinājusi uz fiskālo disciplīnu, kas tādās valstīs kā Grieķijā un Spānijā likusi īstenot bargus taupības pasākumus.
Pēdējā laikā kanclere gan vairāk koncentrējusies uz nepieciešamību palīdzēt krīzes upuriem jeb gandrīz sešiem miljoniem bezdarbnieku vecumā zem 25 gadiem un vairākkārt uzsvērusi, ka "Vācijai veiksies labi tikai tad, kad Eiropai būs labi."
Atbildot uz jautājumu, vai viņa nav pārāk vēlu mainījusi savu uzsvaru un iepriekš pieļāvusi kļūdas, Merkele aizstāvēja savu sākotnējo koncentrēšanos uz valstu finansiālo stāvokļu stabilizēšanu.
"Grieķija, Portugāle un citas valstis bija nonākušas stāvoklī, kad tās vairs nevarēja iegūt līdzekļus to augsto parādsaistību dēļ," sacīja kanclere. "Tā kā tas apdraudēja eirozonu kopumā, mēs piekritām palīdzēt šīm valstīm ar nosacījumu, ka tās samazina to budžeta deficītus."
"Galu galā deficīti bija tie, kas izraisīja šo valstu krīzes," piebilda Merkele.
