Valstu nevēlēšanos uzņemties atbildību imigrācijas krīzē viņa nosaukusi par nožēlojamu, tomēr uzskata, ka problēma jārisina sarunu ceļā, nevis sodot ar sankcijām.
Merkeles galvenais sāncensis uz kanclera amatu – sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs aicinājis Briseli spert stingrākus soļus pret valstīm “dumpiniecēm”, kas neievēro kvotas izpildi, ierobežojot tām piešķirtos Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Tas varētu skart Ungāriju, Poliju, Čehiju un Slovākiju, kuras atsakās uzņemt kvotu bēgļus. Tas lielāko imigrācijas krīzes nastu uzliek Grieķijai, Itālijai un arī pašai Vācijai, kas savas atvērto durvju politikas dēļ uzņēmusi jau vairāk nekā miljonu bēgļu.
Lai gan nekontrolētā imigrantu ieplūšana izraisīja sabiedrības sašutumu, Merkele aizvien pretojas Vācijā noteikt maksimālo uzņemamo patvēruma meklētāju skaitu. Šāda retorika tiek saistīta ar Vācijas parlamenta vēlēšanu tuvumu – Merkele ir aktīvi iesaistījusies priekšvēlēšanu kampaņā, cerot ceturto reizi ieņemt kanclera amatu.
