Starptautisko stabilizācijas spēku sastāvā Afganistānā pašlaik dien 4200 vācu karavīru un šis ir trešais lielākais kontingents aiz Amerikas Savienotajām valstīm (ASV) un Lielbritānijas. Tā kā NATO vadītie spēki savas militārās operācijas plāno izbeigt līdz nākamā gada beigām un šajā laikā arī pabeigt lielāko spēku izvešanu no Afganistānas, arī Vācija jau samazinājusi savu kontingentu.
Pirms nedēļas kaujā ar talibu kaujiniekiem dzīvību zaudēja divu gadu laikā pirmais vācu kontingenta karavīrs, bet vēl viens guva ievainojumus. Kopumā šajā kaujā bojā gāja astoņi NATO karavīri un šī kļuva par asiņaināko dienu starptautiskajiem spēkiem kopš gada sākuma. Vācijas kanclere Angela Merkele, kas piektdien negaidītā vizītē ieradās inspekcijas vizītē Afganistānā, šos uzbrukumus nosaukusi par terora aktiem.
Savas vizītes laikā Merkele un Vācijas aizsardzības ministrs Tomass de Mezjers apmeklējuši starptautisko spēku štābu Mazari Šarīfā, kā arī Bundesvēra karabāzi Kunduzas provincē. Lai arī Vācijā operācija Afganistānā kļūst arvien nepopulārāka, uzrunājot karavīrus, Merkele paudusi pārliecību, ka ekonomiskais un politiskais progress Afganistānā ir acīmredzams un arī vācu karavīru ieguldījumam ir milzīga nozīme. Pēc Merkeles vārdiem progress dažkārt ir sarežģīts un lēnāks, nekā tiek gaidīts, taču kopumā paveiktais esot uzskatāms par veiksmes stāstu.
Vienlaicīgi Vācijas kanclere uzsvērusi, ka pēc starptautisko spēku aiziešanas par Afganistānu netiks aizmirsts. Viņa norādījusi, ka viena no galvenajām prioritātēm ir nodrošināt veiksmīgu Afganistānas prezidenta vēlēšanu norisi 2014.gadā, kā arī valsts ekonomikas pieaugums. Iepriekš Vācija ir izteikusies, ka tā ir gatava paturēt Afganistānā 60 līdz 800 karavīru arī pēc 2015.gada, palīdzot apmācīt un konsultēt afgāņu drošības spēkus viņu cīņa pret talibiem.
Merkeles vizīte Afganistānā notiek tikai dienu pēc tam, kad Afganistānas prezidents Hamids Karzajs nāca klajā ar paziņojumu par to, ka varētu atļaut ASV arī turpmāk saglabāt deviņas militārās bāzes Afganistānā. Arī šiem karavīriem, kuru skaits gan pagaidām nav zināms, būtu jāpalīdz cīņā ar teroristu grupējumiem, kā arī jāapmāca afgāņu armija un policija.
Tāpat no ASV tiek prasīts konkrēts atbalsts Afganistānas ekonomikai, nodrošinot ceļu būvi, aizsprostu un enerģijas tīklu būvniecību, kā arī palīdzot īstenot valsts pārvaldi. Pēc Karzaja vārdiem, tas būtu gan NATO, gan pašas Afganistānas interesēs.
Kā paziņojušas Baltā nama amatpersonas, ASV nav nodomu arī turpmāk uzturēt pastāvīgas bāzes Afganistānā, taču tas būtu iespējams tikai pēc oficiāla afgāņu amatpersonu ielūguma. Amerikāņu amatpersonas arī atkārtoti uzsvērušas, ka pēc 2014.gada vēlas saglabāt Afganistānā vien sešus tūkstošus karavīru.
Turklāt jāņem vērā, ka pēdējā laikā Afganistānas un ASV vadības attiecības ir kļuvušas diezgan saspīlētas, tāpēc viens no galvenajiem priekšnoteikumiem turpmāku līgumu noslēgšanu ar Hamidu Karzaju varētu būt prasība garantēt visiem amerikāņu karavīriem tiesisko imunitāti.
