Eiropas politiķi nevar atļauties aiziet vasaras brīvdienās, pirms nav panākta vienošanās par ekonomikas atdzīvināšanas plānu un bloka daudzgadu budžetu. Tādēļ 17. jūlijā paredzētajā samitā Briselē dalībvalstu premjeriem un prezidentiem ir jādara viss, lai rastu kopsaucēju. Tādu nostāju pauda Vācijas kanclere Angela Merkele un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
„Tas, kas mani iedrošina, ka beigu beigās mēs spēsim gūt panākumus, ir, ka Eiropadomē jau tagad valda pilnīga vienprātība jautājumā par to, ka mums ir nepieciešama bezprecedenta reakcija un neviens neapšauba EK piedāvāto pamatstruktūru," norādīja fon der Leiena.
Kā zināms, Nīderlandes premjers Marks Rute, viens no lielākajiem skeptiķiem, iepriekš ir paudis, ka milzīga steiga šajā jautājumā nemaz nav nepieciešama. Arī Austrijas un Dānijas premjeri joprojām atturīgi raugās uz 750 miljardu eiro plānu, ko piedāvāja EK. Tādēļ ir zināms, ka Merkele jau tagad mēģina kuluāros panākt risinājumu.
Uz jautājumu par to, vai divu vācu sieviešu atrašanās ietekmīgos amatos nebaida pārējos Eiropas līderus, Merkele atbildēja ar vieglu smaidu: “Tas, ka šobrīd šajos amatos ir divas sievietes, ir ļoti labi. Es esmu pirmā sieviete kancleres amatā un Urzula ir pirmā sieviete EK vadībā. Tagad divas sievietes pārņem pienākumus no daudziem vīriešiem, un esmu diezgan pārliecināta, ka mēs spēsim ar to tikt galā. Vai ne, Urzula?”
Nākamnedēļ Vācijas kanclere plāno ierasties Briselē, lai klātienē uzrunātu Eiropas Parlamenta deputātus, kuru piekrišana arī būs nepieciešama, lai apstiprinātu daudzgadu budžetu.
KONTEKSTS:
EK pēc Francijas un Vācijas izteiktās idejas rosinājusi veidot ES ekonomikas atjaunošanas fondu 750 miljardu eiro apmērā. Naudu plānots aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, kā garantija aizņēmumam tiktu izmantots ES budžets.
No Eiropas Ekonomikas atjaunošanas fonda 500 miljardi tiktu dalībvalstīm kā granti, kā to rosināja Francija un Vācija, bet 250 miljardi būs pieejami kā aizdevumi. Tas nāktu papildus jau esošajam daudzgadu budžetam, kas tiek plānots 1,1 triljonu liels. Tātad mazliet lielāks nekā iepriekšējos septiņos gados.
Latvijai fondā iezīmēti 2,9 miljardi eiro – tā būtu nauda, ko valstij nevajadzēs atmaksāt, bet tās izlietošana būs, protams, saistīta ar reformu ieviešanu.
