Piektdien Sočos Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikās pirmo reizi kopš Merkeli šopavasar apstiprināja uz ceturto termiņu kancleres amatā, bet Putinu nesen inaugurēja uz ceturto termiņu prezidenta amatā pēc pēdējos mēnešos abās valstīs notikušajām vēlēšanām.
Starp galvenajām abu līderu sarunu tēmām bija jautājumi par un ap situāciju Ukrainā. Naktī pirms abu tikšanās Ukrainas austrumos pastiprinoties kaujām starp valdības un prokremlisko kaujinieku spēkiem gāja vismaz četri cilvēki. To Sočos atzīmēja arī Merkele, notikušo nosaucot par ugunspārtraukšanas režīma „nozīmīgu pārkāpumu”.
Situācija Austrumukrainā pēdējās dienās ir pasliktinājusies.
Gan Merkele, gan Putins atkārtoti paziņoja, ka 2015.gadā noslēgtā Minskas vienošanās ir „vienīgais pamats”, uz kura panākts mieru Ukrainas austrumos. Un darbam šī mērķa sasniegšanā būtu jāturpinās tā dēvētā Normandijas četrinieka – Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas sarunu ietvaros.
Minskas vienošanās ieviešana dzīvā gan ilgāku laiku ir iestrēgusi. Pēdējos mēnešos ik pa laika aktualizējušas diskusijas starptautisku ANO miera uzturētāju spēku izvietošanu Donbasā, lai palīdzētu risināt krīzi. Šo jautājumu Sočos pacēla Merkele, paziņojot, ir nepieciešams runāt par šādas misijas izvietošanas iespējām. Putins savukārt paziņoja, ka arī Krievija atbalstītu ANO miera uzturētājus misiju. Saskaņā ar Kremļa teikto, abi strādās, lai mēģinātu noorganizēt Normandijas četrinieka valstu līderu sanāksmi šī jautājuma apspriešanai.
Jāpiebilst, ka arī Latvijas ieskatā miera nodrošināšanai uz Ukrainas un Krievijas robežas ir nepieciešams izvietot ANO miera uzturēšanas spēkus. Šādu viedokli vīzītē Ņujorkā tiekoties ar ANO amatpersonām pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Iepriekš atsevišķas aplēses liecinājušas, ka šādā miera uzturēšanas misijā būtu jābūt ap 20 tūkstošiem karavīru. Tiesa, Ukrainas un Krievijas ieskati par misijas par misijas apmēru un mandātu būtiski atšķīrušies. Ukraina uzstāj, ka tai jādarbojas visā prokremlisko separātistu kontrolētajā teritorijā, tostarp gar robežu ar Krieviju. Maskava savukārt rosinājusi miera uzturētāju izvietošanu tikai gar kontaktlīniju, kas nošķir Ukrainas valdības un prokremlisko kaujinieku kontrolētās teritorijas.
