Atvadas no bijušā Vācijas kanclera Helmūta Kola risinājās Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē. Tā bija pilna ar esošajiem un bijušajiem politiķiem, Kola laikabiedriem, kā arī viņa ģimenes locekļiem.
Pašreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele, kurai Kols bija politiskais skolotājs, uzrunā pasvītroja, ka daudzas lietas, ko mēs šobrīd Eiropā uzskatām par pašsaprotamām, kā eiro un vienotais tirgus, ir palīdzējis radīt tieši Kols.
“Ja nebūtu Helmūta Kola, tad miljoniem cilvēku, kuri dzīvoja aiz mūra, būtu pavisam citāda dzīve pēc 1990. gada. Protams, ka bez Helmuta Kola arī mana dzīve būtu bijusi pavisam savādāka," atzina Merkele.
Tāda atvadu ceremonija Eiropas Parlamentā līdz šim vēl nekad nav rīkota. Daļēji tā ir kompromiss, jo Kola otrā sieva neesot vēlējusies, lai Vācijā tiktu rīkotas valsts bēres un ka tajās uzstātos Merkele. Pēdējos gados attiecības starp Kolu un Merkeli nav bijušas īpaši siltas.
Strasbūrā bija arī mūsu valsts premjers Māris Kučinskis, kurš sarunā ar Latvijas Radio nosauca Kolu par cilvēku ar lielo burtu.
“Tieši Helmūta Kola ieguldījums, kā tobrīd Eiropas līderim, bija arī viens no lielākajiem dzinējspēkiem tam, lai mēs šobrīd būtu brīvi. Tāpat kā Vācijas mūra krišana, tāpat kā tālākās iniciatīvas Eiropas paplašināšanās procesā,” norādīja Kučinskis.
Kols bija Vācijas kanclers no 1982. līdz 1998. gadam. Tieši viņa laikā krita Berlīnes mūris un tika pieņemts lēmums par Vācijas atkalapvienošanos. Bijušais ASV prezidents Bils Klintons norādīja, ka Kols ir ticējis šai idejai par spīti visām grūtībām un ekonomiskajām izmaksām. Abu tikšanās esot notikušas tik bieži, ka Kolam Vašingtonā pat bija savs iecienītākais restorāns, kur viņš vienreiz ielūdza Klintonu.
“Es mīlēju šo cilvēku, jo viņa apetīte sniedzās krietni tālāk par ēdienu. Viņš gribēja izveidot pasauli, kur neviens nedominētu, pasauli, kurā sadarbību cienītu augstāk par konfliktu un dažādi noskaņotās grupas spētu vienoties par labāku lēmumu nekā atsevišķi diktatori,” teica Klintons.
Strasbūrā ar uzrunu uzstājās arī Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs, kurš nosauca Kolu par Krievijas draugu un mudināja neizmirst viņa sapni par vienotu Eiropu, kur arī Krievijai būtu sava vieta.
Pēc ceremonijas Strasbūrā bijušā Vācijas kanclera zārks tika nogādāts Špajeres pilsētā, kur notika viņa bēres.
